Daudzdzīvokļu mājas augšējiem kaimiņiem pieder vairāki runči. Mājdzīvnieku tualetei domātās izlietotās smiltis kaimiņi izber tualetes podā. Tās nenoskalojas līdz lejai, bet paliek apakšējā dzīvokļa līmenī. Smaka ir neciešama. Vai kāds speciālists nevarētu paskaidrot, kur cilvēkiem likt šīs smiltis?
– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece paskaidroja, ka smiltis ir jāliek atkritumu konteinerā. «Piespiest obligātā kārtā šīs personas nevar. Kad radīsies avārijas situācija, tad, visticamāk, arī tiks meklēta atbildīgā persona, kas nosprostojusi kanalizāciju un radījusi zaudējumus,» teic L. Podniece.
Vai Bauskā bērniem un jauniešiem ir iespējas trenēties volejbolā?
– Sporta centra «Mēmele» galvenā speciāliste Inga Ūbele paskaidroja, ka Bauskas novada sporta bāzē, sākot no oktobra, ir iespējams iesaistīties volejbola nodarbībās dažādu paaudžu interesentiem, bet tās nav organizētas nodarbības. «Kopā sanāk iedzīvotāji ar vienādām interesēm, lai aktīvi pavadītu savu brīvo laiku,» atklāj I. Ūbele.
Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā sacīja, ka jau pašlaik izglītības iestāde realizē licencētu programmu volejbolā. Mācību treniņu darbs volejbolā tiek organizēts Mežotnes pagasta sporta zālē trenera Gunta Mašinska vadībā. Mācību treniņu grupā MT-1 iesaistīti 2005. gadā dzimušie un jaunāki, MT-4 grupā – 2003./2004. gadā pasaulē nākuši audzēkņi, MT-6 grupā – 1998./2002. gadā dzimuši audzēkņi.
Bauskā mācību treniņu nodarbības volejbolā netiek organizētas, jo sporta zāles noslogotas citu sporta veidu programmu nodarbībām. Volejbola attīstība Bauskā iespējama tikai pēc stadiona sporta zāles rekonstrukcijas un paplašināšanas. Volejbola interesentus bērnus un jauniešus sporta skola aicina iesaistīties treniņu grupās Mežotnē. Par mācību treniņu laiku attiecīgajam vecumam var interesēties pie trenera Gunta Mašinska, tālrunis 29905485.
Vai uz Latvijas eiro naudas būs mūsu valsts simbolika un atšķirības zīmes?
– Latvijas Republikas Finanšu ministrijas uzturētajā interneta vietnē eiro.lv skaidrots, ka banknotes visā eirozonā ir vienādas. Ir septiņas dažādu nominālu banknotes 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro vērtībā. Tām ir vienots dizains, kurā izmantotas dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stilu iezīmes. Attēloti arhitektūras elementi – logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību, tilti, kas simbolizē cilvēku sadarbību. Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs. Eiro banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina.
Arī eiro monētu aversa jeb priekšpuses dizains ir visās valstīs kopīgs. Savukārt monētu aizmugures jeb reversa dizainu katra valsts izvēlas pati. Uz Latvijas viena un divu eiro monētu reversa attēlots tautumeitas portrets, kas ņemts no pirmskara Latvijas Republikas piecu latu monētas. Uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas lielā ģerboņa attēls, savukārt uz vienas, divu un piecu centu monētām – Latvijas mazā ģerboņa attēls. Grafisko dizainu eiro monētām veidojis Guntars Sietiņš, bet eiro centiem – Laimonis Šēnbergs.
