Šosezon lielākā daļa mūsu sporta līdzjutēju seko Latvijas basketbolista Kristapa Porziņģa gaitām Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) profesionālajā līgā ASV. Pēc ilgiem gadiem Latvijas fani beidzot ir ieguvuši savu «zvaigzni», kurai just līdzi, jo iepriekšējie divi latviešu mēģinājumi spēlēt beidzās ar neko vai pat nepatīkamiem skandāliem.
Šī ažiotāža ir līdzīga tam, kā savulaik Krievijas fani jūsmoja par tenisisti Mariju Šarapovu. «Krievija var radīt sporta zvaigzni!» rakstīja kaimiņu valsts prese. Vienīgā ķibele – slavenā tenisiste jau no septiņu gadu vecuma dzīvoja ASV un tur arī trenējās. Krievijas ieguldījums – vecāku spējas finansēt jaunietes treniņus. Arī mūsu slavenākais tenisists Ernests Gulbis savas prasmes nebūt nav slīpējis Latvijā. Mūspuses brāļi Mārtiņš un Jānis Podži no Bauskas novada Vecsaules pagasta ilgāko treniņu laiku pavadījuši Vācijā.
Tas pats saistīts ar Kristapu Porziņģi, kurš jau no 17 gadu vecuma savas prasmes pilnveidojis Spānijas pilsētā Seviljā. Līdz tam brīdim basketbolists bija viena no Latvijas jaunajām cerībām, bet nebūt vienīgā – Latvijas U16 izlase tolaik bija pilna ar perspektīvām basketbola zvaigznēm. Pagājuši četri gadi, un Kristaps ir NBA, bet pārējiem lielākoties ir grūti tikt pat Latvijas Basketbola līgas klubos.
Morāle stāstam ir vienkārša – Latvijas sporta sistēma un struktūra nav veidotas tā, lai izaudzinātu augstas klases sportistus. Ir tikai viena sporta ģimnāzija, specializēti sporta klubi bieži ir vieni bez konkurences. Pusaudžu vecuma zvaigznes pēc skolas beigšanas profesionālajā sportā vairs nav pieprasītas, jo nav attīstības. Talantīgiem jauniešiem ir tikai viena izeja – meklēt iespējas izaugsmei ārzemēs. Kamēr sporta atbalsts no valdības paliks tikai vārdos, spēsim gavilēt lielākoties par zvaigznēm, kuras izaudzinājuši ārzemnieki.
