Pavīdējusi ziņa, ka aprīlī Bauskā ieradīsies Latvijas armijas virspavēlnieks. Augstā viesa vizītes mērķis nav zināms, tikai tas, ka viesošanās vieta būs Bauskas Valsts ģimnāzija. Tas pašsaprotami, jo ciemiņa teikto varēs uzklausīt plaša jaunatnes un skolotāju auditorija.
Sliktā ziņa tā, ka nesanāk ar militāru godu sagaidīt armijas virspavēlnieku, jo Bauskā nav dislocēta neviena armijas vienība, nav zemessargu, nav atjaunota kādreizējā Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas 56. Bauskas skautu vienība, bet Bārbeles mazpulku grupiņa patālu. Atliek vienīgi Bauskas jaunsardzes daļa. Nu kaut vai – tomēr kaut kas no militārā, kas tik svarīgi saistībā ar Ukrainas notikumiem un plašo informatīvo karu pret Baltijas valstīm.
Māc šaubas, vai prezidents Bērziņš ir labi apguvis militārās zināšanas, varbūt tik, cik dienot svešā armijā. Somijas prezidentam ir rezervē atvaļināta kapteiņa dienesta pakāpe. Pēc aptaujas datiem, gandrīz 85 procenti somu valsts apdraudējuma gadījumā gatavi to aizstāvēt, 65 procenti pretotos pat bezcerīgā situācijā.
Mums tā nav un arī nebūs, jo sabiedrība informatīvajā karā, kas ilgst gandrīz 17 gadu, ir sašķelta nevis pēc etniskā, bet ideoloģiskā principa, kā secināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Mūsu varas struktūras izmisīgi turpina integrācijas spēlīti, kas manāmu rezultātu nav devusi Krievijas pašreizējās agresivitātes izpausmju ap-stākļos – vēl gan tikai informācijas telpā. Ja Kremlim ir iecere saasināt ģeopolitisko situāciju, destabilizēt politisko varu Latvijā, izmantot ļoti vājo iekšējo civilaizsardzību, valstī var parādīties «zaļie cilvēciņi». Viņi zina savu uzdevumu, arī vajadzīgais ietērps pa tvērienam. Šaujamrīki var ietilpt dažādu kontrabandas preču klāstā. Daļa bruņojuma iegūta un nobēdzināta pēc padomijas sabrukuma 90. gados.
Draudi var īstenoties, ja situācija Ukrainā attīstīsies Krievijai labvēlīgā gultnē. Eiropa ir vāja. Krievija palēnām politiski drupina Eiropas savienību, izmantojot politiskās ekspansijas diplomātiju dažās valstīs. Mūsu zemē, ko vairākums atsvešināti dēvē par «šo valsti», nevis mūsu vai savu, drošības sargu un aizstāvju rindas var izrādīties ļoti retas. Daļa ir bailīgo, citiem trūkst motivācijas, kaut vai ilgstošiem bezdarbniekiem un maznodrošināto ģimeņu galvām. Arī ārzemēs dzīvojošie nenāks aizstāvēt dzimto zemi. Kā saprast, kam uzticēt aizstāvībai kājnieku ieročus? Seniori tie nebūs, viņiem var izdalīt vienīgi pipargāzes baloniņus. Es kā 83 gadus vecs pensionārs, ja piedāvātu, ņemtu sprāgstvielu jostu, ar ko uzspridzināties, ielavoties ienaidnieku biezoknī. Vismaz lietderīga un skaista aiziešana.
Diez, ko armijas virspavēlnieks vizītē Bauskā teiks par ģeopolitisko situāciju un tās virzību? Varbūt mierinās, ka nav ko uztraukties, ja kas, viņš paliks savā vietā, aicinot arī tautu palikt savā vietā, kaut Dāmokla zobens jau karājas virs galvas.
