Mākslas vēsturniece, Bauskas pils muzeja speciāliste Vineta Skalberga un tēlnieki Ģirts Burvis, Nellija Skujeniece un Jānis Strupulis piedalījās Starptautiskās medaļu mākslas federācijas (FIDEM) 34. kongresā. Septembrī kongress notika Beļģijas pilsētā Gentē.
Tēlnieks Ģirts Burvis saņēma prēmiju un diplomu par inovatīvām tehnoloģijām medaļu mākslā. Tā ir Dž. Polloka (ASV) inovāciju balva. Medaļu mākslas ekspertu īpašu atzinību izpelnījās mākslinieka medaļa «Saulriets». Ģirta Burvja vārds baušķeniekiem nav svešs, jo viņš ir dzejnieka Viļa Plūdoņa pieminekļa autors.
Tēlnieks veido medaļas nerūsējoša tērauda tehnikā, izmantojot lāzeru. Nesen viņš sāka eksperimentēt ar krāsu, medaļas ietonējot. Vineta Skalberga stāsta, ka šogad Somijā tika izdota monogrāfija par jaunākajam tendencēm somu medaļu mākslā. Izdevumā ir publicēti arī dažu ārvalstu autoru medaļu attēli, tostarp Ģirta Burvja nu jau slavenais «Saulriets».
Vienojoša tēma
Medaļu māksla ir tēlniecības veids, kas Latvijā populārs kļuva 20. gadsimta 70. gados, bet mūsdienās par to interesējas galvenokārt mākslas speciālisti. Toties Ungārijā, Portugālē un Bulgārijā medaļu mākslas izstādes ir tikpat populāras kā gleznu ekspozīcijas. Šajās valstīs ir spēcīgas tēlniecības tradīcijas.
FIDEM kongresos piedalās tēlnieki no visas pasaules. Kongresa rīkotāji aicina māksliniekus sūtīt beidzamo gadu medaļu un plakešu fotoattēlus. Katru gadu tiek izdots medaļu katalogs, bet kongresa norises dienās darbojas dalībnieku mākslas darbu izstādes. Vienlaikus notiek referātu un prezentāciju sesijas. Šogad kongresa vienojošā tēma bija par mākslinieku sadarbību ar naudas kaltuvēm.
Vēsturiskās monētas
Vineta Skalberga bija sagatavojusi referātu «Monētu stāsti. Ieskats latviešu mūsdienu numismātikā». To viņa lasīja angļu valodā.
Autore iepazīstina ar sava pētījuma saturu: «Es pievērsos «Latvijas Bankas» (LB) kolekcijas monētām, sākot ar mūsu zemē visplašāk pazīstamo vēsturisko piecu latu sudraba monētu, ko LB atkārtoti laida klajā 2012. gadā. Stāstīju par to, cik lielu popularitāti pagājušā gadsimta 20. ga-du beigās guva sudraba pieclatnieks, ka daudzas ģimenes monētas saglabāja un nodeva no paaudzes paaudzē. Pie žaketes atloka biju piespraudusi no mammas mantoto brošu, ko juvelieris izgatavoja, pārkausējot vēsturisko pieclatnieku. Mazāk zināma ir 20 latu zelta monēta, kuras modeli 1922. gadā izveidoja tēlnieks Teodors Zaļkalns. Monētas aversā (priekšpusē) ir redzams mātes tēls, bet reversā (aizmugurē) klusā daba ar maizes klaipu un piena krūku. Šo monētu izkala tikai 2008. gadā, bet tā jau ir saņēmusi starptautiskus apbalvojumus.»
Kolekciju daudzveidība
Referāta autore iepazīstināja auditoriju ar Hanzas pilsētām veltīto LB monētu kolekciju. Viņa demonstrēja Jāņa Strupuļa un grafiķa Gunāra Kroļļa veidoto monētu «Cēsis», minot faktu, ka 15. gadsimta beigās Cēsīs tika atvērta naudas kaltuve. Ļoti interesanta ir Rīgas 800 gadu jubilejas sudraba monētu sērija, bet īpašs stāsts bija par tēlnieces Ligitas Franckēvičas un dizainera Visvalža Asara monētu «Baltijas ceļš», ko LB izdeva 2014. gadā. Aversā ir matu pīne. To caurvij lentīte Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogu krāsās. Lakoniskajai kompozīcijai piemīt liels emocionālās iedarbības spēks.
Klausītāji ieinteresējās par «Laika monētām». Vineta rādīja vienu no tām – sudraba ietvarā iestrādāto niobiju, kurā atveidots stilizēts rozes zieds. Šis motīvs izmantots visās trijās «Laika monētās». Autori ir Jānis Strupulis un Laimonis Šenbergs. Monētas averss ir veltījums niobija atklājējam Heinriham Rozem, kurš 19. gadsimta pirmajā pusē, strādādams Jelgavas aptiekā, sāka pirmos eksperimentus ķīmijā. Vēlāk viņš studēja Berlīnē, kļuva par profesoru un Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. Niobijs ir tā dēvētais pārejas metāls, kas dabā nav sastopams, bet tiek iegūts no minerāla.
Baušķenieces referātā bija iekļauta arī informācija par LB 2015. gadā un šogad izdotās sudraba piecu eiro kolekcijas «Pasaku monētām». Visjaunākā – «Eža kažociņš» – ir mākslinieces Gundegas Muzikantes debija numismātikā. Monētai ir ovāla forma.
Profesionālas intereses
Starptautiskās medaļu mākslas federācijas kongresā Vineta Skalberga piedalījās trešo reizi. Pērn viņa lasīja referātu «Dabas tēli – latviskās dzīves izjūtas atspulgi» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, bet 2010. ga-dā, kad FIDEM kongress notika Tamperē Somijā, viņa bija pirmā Latvijas pārstāve, kura plašai speciālistu publikai prezentēja pētījumu «Mākslinieku portreti un pašportreti latviešu medaļu mākslā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas (LNMM)».
Vineta desmit gadus bija LNMM tēlniecības kolekcijas glabātāja. Šajā periodā viņa nodibināja profesionālus kontaktus ar tēlniecības dažādu nozaru pārstāvjiem un sāka pētīt medaļas. Latvijas medaļu mākslas tradīcijas plašajā pasaulē popularizē jaunā tēlniece Baiba Šime. Viņa tagad dzīvo Lisabonā, strādā naudas kaltuvē, brīvajā laikā turpina veidot medaļas un piedalās izstādēs.
