Notikums ar «Swedbank» atgādina nelaimi ar pusaudžiem – dedzinātājiem, kuru zemapziņas cenzūra ir tik vāja, ka ļauj piepildīt riskanto ideju – piegrūst siena kaudzei degošu sērkociņu un paskatīties, kas notiks.Tas no iemeslu puses, bet no reakcijas viedokļa kā uz delnas ir mūsu lētticība. Viens tipisks baumu vēstījums sociālajā tīklā «Twitter» internetā piektdienas vakarā noveda līdz tam, ka svētdien pie «Swedbank» bankomātiem stāvēja rindas, naudas uzpildītājiem bija jāstrādā avārijas režīmā, pašvaldības drudžaini pārskaitīja naudu uz Valsts kasi vai citu banku.Prāta spēksPozitīvais secinājums – interneta, telefona, elektroniskā pasta vai gluži vienkārši mutiskajai saziņai Latvijā ir liels spēks. Taču to var izmantot labākiem mērķiem, piemēram, rosināt noderīgas lietas portālā manabalss.lv.Daļa bankas klientu uzvedās neadekvāti, lai arī saprotami, ka pēc «Parex» un «Krājbankas» kraha katrs glābjas pats. Taču redzams, ka neizprotam elementāru finanšu situāciju. «Swedbank» nav «Krājbanka», to kapitāls un biznesa nodrošinājums veidots pilnīgi atšķirīgi, un pēc pēdējās krīzes informācijas plūsmas šķiet pašsaprotami, ka zviedru banka ir daudz drošāka. Pēc ekspertu vērtējuma, zviedru bankām ir viens no zemākajiem riskiem Eiropā, un «Swedbank» pēc lieluma ir trešā vai ceturtā valstī, kur cilvēka tiesības jebkurā jomā, tai skaitā nezaudēt savu naudas zeķi, tur augstu. Latvijas daļa tās portfelī – aptuveni trīs procenti.Mēs taču saprotam, kā steidzīgi masveidīga naudas izņemšana var radīt problēmas, arī Latvijas lielākajai komercbankai ar 3,8 miljardu latu nodrošināto kapitālu. Atceros sarunu ar Stelpes zemnieku Andri Kalniņu pēc «Krājbankas» sabrukuma, kad viņš atzina – sākumā nav rāvis ārā naudu, jo šāda klientu reakcija var sagraut pat pilnīgi stabilu iestādi. Turklāt «Krājbankai» bija arī labā mācība – tiem privātajiem klientiem, kam noguldījumi nepārsniedz 70 tūkstošus latu, tos pilnībā atdod no garantiju fonda.Informācija un atmiņaJāsecina, ka mūsu sabiedrībai ir ļoti vājas krīzes kontroles iemaņas. Piemēram, cik daudzi iedomājās pirms skriešanas uz bankomātu pārbaudīt draudus? Tagad katram ir paziņas Zviedrijā vai citā Eiropas valstī, kam var piezvanīt, aizsūtīt e-pastu, uzrunāt «Skype» vai citā tērzētavā, lai pārliecinātos, vai patiesi «Swedbank» ir problēmas ārzemēs, par ko «Twitter» vēstīja trakie. Ja neticam vietējām amatpersonām, bankas runasvīram un plašsaziņas līdzekļiem, aculieciniekiem taču joprojām ticam?Banka šo krīzes pārbaudi, šķiet, izturējusi, nodrošinot visu skaidrās naudas pieprasījumu. Piekrītu, ka Latvijas interneta portāliem vajadzēja reaģēt ātrāk, pārbaudot un izplatot patiesas ziņas uzreiz. Ātrāk reaģēja vietējais portāls bauskasdzive.lv, kas centās pārbaudīt baumu patiesumu un publicēt, vēl pirms to darīja aģentūra LETA, Radio un TV. Un gan žurnālistiem, gan finansistiem taču vajadzētu atcerēties, kā «Swedbank» līdzīgas nedienas jau pirms dažiem gadiem pārcietusi, izmaksājot vairākus desmitus miljonu latu. Tagad tā strādā ar peļņu.Drošie un nedrošieTagad vārds kontroles institūcijām. Piekrītu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvja Jāņa Brazovska teiktais LTV1 svētdienas vakarā bēdīgā kārtā atgādināja «Krājbankas» pirmskraha runas – viss ir labi, viss ir kārtībā… Šai iestādei pagaidām nav nākusi par labu rūgtā «antikomunikācijas» pieredze, kuras dēļ bija jāatkāpjas līdzšinējai vadītājai. Tomēr jāatrod citi veidi, kā pārliecināt cilvēkus.Toties ceru, ka policija labi darīs savu darbu un kārtējo reizi sagraus mītu par interneta anonimitāti. Ne tikai «Twitter», bet arī «Bauskas Dzīves» portāla vēstījumu autorus pie vajadzības var identificēt precīzi. Ja vainīgo atradīs, varbūt nākamreiz, kad kāds ar bagātu fantāziju ieraudzīs pie bankomāta pirmssvētku iepirkšanās rindu, viņam neienāks prātā palaist «pīli» ar atsauci uz «drošiem avotiem». Tikai īsti drukātie, interneta, runājošie un rādošie plašsaziņas līdzekļi patiesi atbild par to, ka avoti ir droši, pat ja tos nenosauc.Ja tā ir apzināta sabotāža no kādas politiskās grupas, no vainīgajiem šoreiz jāpiedzen viss nodarītais zaudējums. Galu galā arī provokatīvam stulbumam ir robežas.Nezinu, slavēt Zemgali vai skumji nopūsties. Izrādās, te naudas izgrābšanas panika bijusi vislielākā. Varbūt tāpēc, ka te ātrākais un plašāk lietotais internets. Vai varbūt tāpēc, ka mums visvairāk naudas. Ceru, ne tāpēc, ka mēs būtu kā bezsmadzeņu dronti, kuri metas pakaļ pirmajam, kas ielec vulkāna bedrē, pat nepajautājot, kas mūs ārā vilks.
