Atskatu uz pagātnes notikumiem, vēstures liecībām «Bauskas Dzīves» lappusēs regulāri gatavo Raitis Ābelnieks un Aigars Urtāns, divi profesionāli vēsturnieki.
Atskatu uz pagātnes notikumiem, vēstures liecībām “Bauskas Dzīves” lappusēs regulāri gatavo Raitis Ābelnieks un Aigars Urtāns, divi profesionāli vēsturnieki.
Atklāt “baltos plankumus”
Ko viņi saka par šo sadarbību? Muzeja līdzstrādnieks Raitis Ābelnieks teic: “Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā sabiedrībā bija pastiprināta interese par Latvijas vēstures “baltajiem plankumiem” – par to, ko līdz tam nerakstīja vai arī apzināti sagrozīja. Vajadzēja kliedēt šos maldus. To ļāva pamazām atvērtās arhīvu dokumentu un bibliotēku krātuves – “slepenie fondi”. Tur bija iespējams gūt informāciju arī par norisēm mūsu pusē. Atlika vien pētīt un atklāto ar vietējās avīzes starpniecību pavēstīt lasītājiem.”
Aigars Urtāns, vēstures maģistrs, stāsta: “90. gadu sākumā vēl studēju un ar Bausku mani saistīja vien pastāvīga dzīvesvieta. Tomēr arī šajā laikā mani interesēja un vēl joprojām interesē nezināmais un nepētītais. Kursa darbus un arī diplomdarbu rakstīju par Bauskas aizsargu pulku, bet maģistra darbu – par muitas un nodokļu vēsturi Latvijā. 1994. gadā sāku strādāt Bauskas muzejā un pievērsos Bauskas vāciešu un ebreju vēsturei, t. sk. holokaustam. Kolēģis Raitis Ābelnieks tolaik strādāja Minsteres latviešu ģimnāzijā Vācijā. Nācās turpināt viņa iesākto un gatavot publikācijas laikrakstam. Šad tad arī kļūdījos, jo rakstīju tā, kā tolaik sapratu reiz notikušo.”
Ideja par regulārām Baus kas vēstures publikācijām radās 1998. gada beigās. 1999. gads bija Bauskas pilsētas 390. jubilejas gads, un laikrakstā “Bauskas Dzīve” katru trešdienu bija rubrika “Bauskai – 390”. Tā bija iespēja sistematizēt un populārzinātniskā veidā pasniegt izzināto arhīvu, bibliotēku un muzeja krātuvēs. 2000. gadā vēsturnieki publikāciju tematiku paplašināja, skarot arī rajona pagastu vēsturi.
Aigars Urtāns atceras: “Kamēr tukšojām mūsu “vākuma apcirkņus”, nebija grūti reizi nedēļā sagatavot publikāciju. Tomēr arī apcirkņi kādreiz ir tukši, un kārtējās publikācijas gatavošana prasīja arvien vairāk darba un laika. Tāpēc kopš 2001. gada “Vēstures mozaīka” laikrakstā ir tikai reizi mēnesī, līdztekus tam publicētos materiālus apkopojam grāmatas formā.
Neesam profesionāli žurnālisti, tāpēc rakstu sagatavošana prasa prāvu intelekta mobilizāciju un piepūli. Tomēr tā ir iespēja sevi profesionāli pilnveidot, regulāri “būt formā” un papildināt zināšanas.”
Sadarbojas ar vietējo sabiedrību
Abu vēsturnieku veiksmīga sadarbība ar laikrakstu “Bauskas Dzīve” ļāvusi Bauskas muzejam iekļūt vadošajās vietās Latvijā darbinieku publikāciju skaita ziņā. Tā ir viena no muzeja sadarbības formām ar vietējo sabiedrību. Par publikāciju tapšanas “virtuvi” viņi teic, ka visvieglāk ir rakstīt par pagājušā gadsimta 20. – 30. gadiem, arī par Otro pasaules karu. Tāpēc šīs tēmas skartas biežāk, bet krietni sarežģītāk ir iegūt un apstrādāt informāciju par notikumiem 20. gadsimta sākumā, par 19. gadsimtu un vēl agrākiem laikiem. Tāpat, lai arī cik dīvaini tas liktos, ir grūti iegūt vēsturisku informāciju par padomju laiku – 50., 60. un 70. gadiem.
