Pēc divām nedēļām, 31. martā, Latvijā stāsies spēkā Apvienoto Nāciju Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.Ratificējot šo Konvenciju, valsts apņemas, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot savas tiesības un pamatbrīvības, intereses un vajadzības.Šiem vārdiem ir laba skaņa … vēlējuma izteiksmē. Konvencija nav burvju nūjiņa, un ar 31. martu nekas nemainīsies. Pagājušajā nedēļā novada sociālajā dienestā vērsās pirmās grupas invalīde, sieviete ratiņkrēslā, kurai jānokļūst uz konsultāciju nacionālajā rehabilitācijas centrā «Vaivari». Saruna novada sociālajā dienestā pirmdien noveda līdz asumiem un asarām. Prasītājai grūti saprast, bet sociālā dienesta darbiniecēm vēl sarežģītāk izskaidrot, ka centram «Ābele», kura klienti ir invalīdi, ne tikai nav transporta šādu cilvēku pārvadāšanai, bet vispār nav nekādas mašīnas. Lai reizi nedēļā klientus atvestu uz nodarbībām «Ābelē», novada dome atvēl busiņu. Līdzekļu trūkums žņaudz arī nacionālo rehabilitācijas centru «Vaivari». Krīzes dēļ tur ieviests līdzmaksājums – Ls 9,50 dienā, 14. martā informēja TV3 raidījums «Nekā personīga». Centrs strādā ar pusslodzi, pērn Vaivaros atlaisti 150 darbinieku, atlikušajiem samazinātas algas. Rehabilitācija vispār zaudē jēgu, spriež ārsti. Vajadzēs daudz laika, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot savas tiesības un pamatbrīvības, intereses un vajadzības.
