Sagaidīti Ziemassvētki un gadumija. Jaunā, 2010. gada gaidīšanas laiks vairākumam cilvēku saistās ar ilgām pēc dvēseliskas tuvības, ar ticību augstākajiem debesu spēkiem, ilgām pēc labestības.Ir arī tādi, kuri šo laiku cenšas izmantot izklaidēm, izpriecām, sava varenuma demonstrēšanai. Līdzcilvēku rūpes viņus nesaista. Atmiņā filma «Ilgais ceļš kāpās» un dziesmiņa ar Aspazijas vārdiem: «Dzied circenītis aizkrāsnē,/ Nāc, puisīt, mātei azotē./ Ak, neprasi! Nav maizītes –,/ Skat, skat, tur laukā zvaigznītes!/ Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,/ Mums, lūk, tur logā mēnestiņš.» Mūsdienu dzīvokļos nav dzirdama circenīšu dziesma, un neviens mums nepateiks, cik mātēm tagad šādi nākas mierināt bērnus.Daudzas līdzības saglabājušās, kaut arī apstākļi atšķirīgi. Toreizējos notikumus filmā dramatizēja pagājušais karš, tagad 18 gadu dzīvojam brīvību atguvušajā Latvijā. Dziesmiņā māte izsalkušo bērniņu mierināja ar mēnestiņu, tagadējā valsts vara aicina paciesties, pagaidīt Rietumu brīnumu, kas drīz atnākšot arī pie mums. Attaisnojumam bilst, ka arī daudzās citās zemēs cilvēku pārticībā esot trūkumi. Tādējādi mēģina attaisnot pieņemtos lēmumus, kuri neveicina ģimeņu veidošanos un pārticīgu dzīvi.Apsveicama ir akcija «Eņģeļi pār Latviju» – palīdzēt ar ziedojumiem bērniem grūtdieņiem. Mēnestiņam savs laiks un vieta, mēs iedegsim svecītes egles zariņā un katrs savā sirdī.
