Uz Latvijas ceļiem sastopamies ar autovadītājiem, kuri nepamatoti palielina braukšanas ātrumu, izpilda bīstamus apdzīšanas manevrus un cenšas izaicināt citus satiksmes dalībniekus.
Rīcību neapzinās
Galvenie iemesli agresijai pie stūres ir stress, nepieciešamība ievērot striktu laika grafiku, kavēšana, slikts garastāvoklis un sakāpinātas emocijas.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir ieguvusi sertifikātu par satiksmes psiholoģijas pamatkursa apguvi, atzīst, ka Latvijā nopietna problēma ir agresija jeb «ceļu karaļa» sindroms. Šādi šoferi apdraud ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus. Agresīvie autovadītāji savu rīcību vairumā gadījumu neapzinās un neaptver, cik lielu risku rada. Ar šādiem šoferiem individuāli jāstrādā gan ceļu policijai, gan uzņēmumu autoparkiem, vadītājiem jāapmeklē īpašas nodarbības.
«Ceļu karaļa» sindroms nerodas ārēju apstākļu – laika trūkuma vai sakāpinātu emociju – dēļ. Tā ir vēlme sevi apliecināt kā pārāku satiksmes dalībnieku. Jauniešu vidū agresivitāte izpaužas «ielu sacensībās».
Pieauguši autovadītāji agresivitāti demonstrē, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus – šķērsojot nepārtraukto līniju, apdzenot neatļautā vietā vai regulāri pārsniedzot ātrumu. Šādu uzvedību ir grūti izskaust, visbiežāk manieres mainās tikai tad, kad pārgalvis kļūst morāli nobriedis vai izraisa avāriju.
Svarīga droša distance
Pēc ekspertes Dainas Voitas domām, ir divu veidu agresija – pastāvīgā un impulsīvā. Ja pie stūres sēžas cilvēks, kuram ir pastāvīga agresija, ar runāšanu, kursiem vai citām metodēm to nav iespējams mazināt. No šādiem vadītājiem jāizvairās, ieturot drošu distanci un neiesaistoties konfliktā.
Impulsīvo agresiju ir iespējams mazināt. Tās cēlonis var būt stress vai strikti noteikts laika grafiks, kas jāievēro. Lai palīdzētu šādiem vadītājiem, svarīgi pārrunāt notikušo, analizēt agresijas cēloņus un rosināt pārdomas, kā emocijas ietekmē braukšanas paradumus. Impulsīvo agresiju var remdēt blakus esošie pasažieri, kuriem vajadzētu sniegt padomu vai nomierināt emociju pārņemto šoferi. Efektīva var būt saruna par mašīnā esošo cilvēku dzīvību. Labs rosinājums mainīt braukšanas manieres var būt policijas noteiktais sods.
Grūti apkarot
Vecumnieku novada iedzīvotājs Māris (vārds mainīts) novērojis: «Darbdienās Vecumniekos ir mierīgi, taču, tiklīdz klāt nedēļas nogale, dažas jauniešu grupas izklaidējas, «griežot saulītes» vai traucoties ar krietni lielāku ātrumu, nekā tas atļauts. Dažreiz policistiem vai kārtībniekiem izdodas šādas izklaides pārtraukt, bet izskaust šo sērgu ir ļoti grūti.»
Iecavnieks Aldis agresīvus autovadītājus pamana regulāri. «Es un mani paziņas esam ievērojuši kompāniju, kas ālējas pa ielām ne tikai brīvdienu naktīs, bet arī darbdienu vakaros. Reiz pat lielajā krustojumā kāds «grieza saulītes»,» stāsta Aldis.
Valsts policijas Bauskas iecirkņa jaunākais inspektors Agnis Bulašs skaidro: «Agresīva braukšana ir vairāku noteikumu pārkāpumu fiksēšana vienlaikus. Šāds autovadītājs pārsniedz ātrumu, apdzen neatļautā vietā, šķērso nepārtraukto līniju, neievēro distanci. Pārgalvīgos braucējus pieķert ir ļoti grūti. Protams, šādi gadījumi tiek fiksēti, šoferi saņem sodu, tomēr Bauskā tas nenotiek bieži.»
UZZIŅAI
Kā rīkoties, ja uz ceļa ir agresīvi autovadītāji:
nekļūstiet par upuri – neuztveriet personīgi šāda braucēja uzvedību un žestikulāciju;
ja pamanāt agresīvu šoferi, dodiet ceļu, lai netraucēti var braukt garām, jo, visdrīzāk, viņš arī vēlas visus iespējami ātrāk apbraukt;
ievērojiet drošu distanci, jo lielāks attālums no šāda braucēja – jo drošāk;
nereaģējiet uz agresīvā braucēja izdarībām un paši nekļūstiet līdzīgi;
neveidojiet acu kontaktu ar pārgalvīgu šoferi, tas palīdzēs jums palikt mierīgam, agresīvais braucējs, ieraugot jūsu sašutumu par viņa braukšanas manierēm, var kļūt vēl dusmīgāks;
esiet pozitīvi, reaģējiet mierīgi.
Avots: balta.lv.
