Kopš 1992. gada Vitauts Bērziņš un viņa ģimene sevi sauc par vasarniekiem. Viņi laukos pavada tikpat daudz laika, cik pilsētā. Vekmaņu māja Vecsaules pagasta Zvaigznē ir apdzīvota no pavasara līdz vēlam rudenim.
Kopš 1992. gada Vitauts Bērziņš un viņa ģimene sevi sauc par vasarniekiem. Viņi laukos pavada tikpat daudz laika, cik pilsētā. Vekmaņu māja Vecsaules pagasta Zvaigznē ir apdzīvota no pavasara līdz vēlam rudenim.
Vitauts ir dzimis Jaunsaulē, bet uzskata sevi par īstu baušķenieku. 75 gadus veco vīrieti dzīve mētājusi pa dažādām vietām. Viņam nācies sastapties ar daudzām grūtībām. Tēvs nomiris, puikam esot pavisam mazam. Mamma izsūtīta uz Sibīriju, kad zēns mācījies vidusskolā. Iestājoties Rīgas Lauksaimniecības tehnikumā, viņam līdzās nav bijis neviena tuvinieka.
Iepazīstas atmīnēšanas kursos
Vitauts nespēj iedomāties, kā iekārtotos dzīve, ja nebūtu saticis Mirdzu. Ar savu kundzi viņš iepazinies 1945. gadā, ejot atmīnēšanas kursos. “Kad iestājos tehnikumā, man bija 19 gadu. Tolaik jau pazinu tagadējo sievu,” teic V. Bērziņš. Viņas mamma Vitautam palīdzējusi izdzīvot un mācīties. “Viņa rūpējās par mani, kā varēja. Taču man, kā jau vīrietim, tas ne īpaši patika, bet izvēles nebija,” teic Vitauts. Draudzenes māte sapratusi, ka jauniešu attiecības ir ļoti nopietnas, un parūpējusies arī par kāzām. 1949. gadā V. Bērziņš apprecējies. Svinīgais pasākums noticis vasaras mājās.
Atgriežas no Sibīrijas
Kad Vitauts mācījies tehnikumā, viņš ar sievu dzīvojis Rīgā. 1952. gadā ar izcilību beidzis skolu un drīz galvaspilsētā atradis darbu. Pēc pieciem gadiem no Sibīrijas atbraukusi mamma. “Rīgā mums ar sievu bija maza istabiņa. Mammu paņemt nevarējām, tāpēc sāku meklēt dzīvokli. Drīz man Vallē piešķīra māju “Lapsas”. Sāku strādāt mašīnu meliorācijas stacijā,” stāsta nu jau sirmais vīrietis. Vitauts lepojas, ka, dzīvojot Vallē, kļuvis bagāts ar divām meitām. Līdz 1990. gadam viņš vairākkārt mainījis darbavietas, beidzot pārvācies uz Bausku un aizgājis pensijā. Ar ģimeni bieži braukājis uz Vecsaules pagastu pie sievasmātes.
Ziemā velk uz pilsētu
1992. gadā, pēc sievasmātes nāves, “Vekmaņi” kļuvuši par Bērziņu vasaras mājām. “Man labāk patīk laukos – svaigs gaiss, klusums un miers. Tomēr ziemā velk uz pilsētu,” stāsta V. Bērziņš. Sievasmātes nams kļuvis par Bērziņu vasaras dzīvesvietu. Ģimenes vasaras māja esot ļoti maza, tāpēc arī mīļa. Mazdārziņā tiek stādīti kartupeļi, burkāni un puķes. Tomēr rudenī nedrīkstot māju pamest kaut vai uz minūti. “Reiz mana kundze dārzā sastādīja skaistus krokusus. Pēc laika atbraucām un ieraudzījām – zagļi puķes aiznesuši ar visiem sīpoliem,” piebilst Vitauts.
Sirmgalvis daudzus vietējos pazīstot jau sen. Te viņam esot labi draugi un kaimiņi. Kad sievasmāte bijusi dzīva, kaimiņi palīdzējuši viņu aprūpēt. Arī 86 gadu vecumā sirmā kundze nav varējusi nosēdēt uz vietas. Šai mājai esot strādīgu cilvēku aura, arī tagadējie saimnieki ar darbu esot uz “tu”.
Vitauts Bērziņš vēlas labu veselību, lai 100 gadu vecās mājas varētu pamatīgāk iekopt.
