Ir filmas un izrādes, bez kurām vairs nav iedomājama kādu svētku svinēšana. Tā Jāņus grūti iztēloties bez «Skroderdienām Silmačos» un «Limuzīna Jāņu nakts krāsā».
Ir filmas un izrādes, bez kurām vairs nav iedomājama kādu svētku svinēšana. Tā Jāņus grūti iztēloties bez “Skroderdienām Silmačos” un “Limuzīna Jāņu nakts krāsā”.
“Limuzīnam” šajos Jāņos bija pievērsta īpaša uzmanība, jo pirms 25 gadiem – 1980. gada vasarā – filma tika uzņemta Cēsu rajona Raiskuma pagastā. Tāpēc tieši šeit pie gleznainā Raiskuma ezera tika plaši svinēta filmas jubileja.
Tā kā pasākumu ievadīja vietējo tautas deju kopu priekšnesumi un līdz filmas seansam vēl bija laiks, nolēmu iepazīties ar apkārtni. Tik skaistā vietā sen nebiju bijusi. Tādi plašumi paveras visapkārt – uz ezeru, mežiem, pakalniem un lejām! Viss tik sakopts, izpļauts, ar vairākām plašām danču nojumēm un neskaitāmām ēstuvēm visapkārt, ugunskuriem un pūteļiem kalna galā!
Mirtas tantes mājā
Kalna galā bija stabs ar norādēm. Negaidīti uz vienas izlasīju – Mirtas tantes māja. Nebiju pat cerējusi, ka tā filmēšanas vieta ir turpat – kalna otrā pusē. Tik dīvaina bija sajūta, apstaigājot nu jau slaveno Mirtas tantes mājas apkārtni, pēc filmas “Saknītes”, bet īstenībā – “Biekas”! It kā būtu iekāpusi filmā. Lai arī pie daiļajām sētām to nekādi nevar pieskaitīt, no mājas dveš tāds mīļums, tā liekas tik pazīstama.
Neticami, bet fakts – man izdevās satikt pat pašu mājas saimnieci, 75 gadus veco Veltu Kleinbergu, un viņas dēlu Jāni. Izrādās, viņas dzimtas mājai ir jau vairāk nekā 140 gadu un viņas tēvs bijis Latvijas armijas virsnieks Jānis Āboliņš. Ar Gundaru Āboliņu pētot radurakstus, pat atklājies, ka viņi esot ļoti attāli radinieki. Veltas kundze atzinās, ka filmēšanas vasara bija skaistākā viņas mūžā. Viņai tolaik bijusi pietiekami liela saimniecība, ar produktiem tika nodrošināta arī filmēšanas grupa, bet ar ēst gatavošanu ņēmušās filmēšanas grupas sievietes, arī aktrises. Vislabākais kontakts saimniecei izveidojies ar Mirtas tantes lomas atveidotāju Lilitu Bērziņu, katru rītu viena otrai vaicājušas par veselību, pašsajūtu.
Veltas tantes dēlam Jānim tolaik bija desmit gadu. Tā kā zēns sadraudzējies ar filmas inscenētāju Beiku Juri, arī viņš aktīvi piedalījies filmas tapšanā – gan kopā ar Gundaru Āboliņu “taisījuši miglu” jeb laiduši dūmus, gan ticis filmas kadrā kartupeļu rakšanas talkā.
Filma brīvdabas variantā
Sen nebiju skatījusies kā du filmu brīvdabas variantā, bet šeit – uz diviem lieliem ekrāniem, filmēšanas vietā. Turklāt Līgo vakaram tik nepierasti labos laika apstākļos! Sarīkojumu atraktīvi vadīja “mutes žanra virtuozs” Valters Krauze un kinozinātniece Baiba Kranāte.
Pirmais no viesiem tika aicināts viens no mūsu slavenākajiem Jāņiem – filmas režisors Jānis Streičs. Viņš patīkami pārsteidza ar vēl vienu talantu – spēju savu uzrunu izdziedāt “Vālodzītes” meldiņā. Tika aicināta filmas scenārija autore rakstniece Māra Svīre.
Notika atkalredzēšanās ar tik ļoti pazīstamiem un iemīļotiem filmas varoņiem, pareizāk, to atveidotājiem, – Uldi Dumpi, Olgu Dreģi, Baibu Indriksoni, Diānu Zandi, Gundaru Āboliņu, Romualdu Ancānu, Līgu Liepiņu. Un atkal pārsteigumi – visi aktieri, turklāt tā saucamajā “dzīvajā” variantā, gan vieni paši, gan kopā ar populārajiem dziedātājiem – Ojāru Grīnbergu, Margaritu Vilcāni, Ingu Pētersonu, “Putnu balli”, Fredi, Fominu un Kleinu – izpildīja dažādas populāras, galvenokārt Raimonda Paula sarakstītas dziesmas. Balvu kā jaunākā filmas aktrise saņēma Viktorija Streiča – tolaik astoņus mēnešus veca.
Raiskumā pasākumā bija klāt arī vairāki baušķenieki.
“Papardes zieds” Streičam
Uz Raiskumu braucu ar domu, ka jāaizved sveiciens Jānim Streičam no Mežotnes, kur viņš filmēja slaveno “Teātri”. Varbūt līdzīgu filmas jubileju varētu sarīkot Mežotnē? Uz skatuves kāpt un ierosinājumu izteikt publiski uz savu galvu tomēr neriskēju, bet atvesto “papardes ziedu” (īstenībā dekoratīvā auga eremurusa ziedu vāli) tomēr uzdāvāju un ierosinājumu izteicu aizkulisēs.
Izdevās satikt un uzbildēt arī mūsu novadnieku Uldi Dumpi ar ģimeni – sievu LTV režisori Dainu Dumpi un viņu meitu. Tovakar beidzot sapratu un “piedevu” Uldim Dumpim Bauskas puses nomainīšanu pret Raiskumu, kur pēc filmēšanas viņš nolūkoja mājiņu otrpus ezeram. Tās bija “Brauskas”, tur tagad galvenokārt saimnieko aktiera meitas ģimene.
