Kad iznāks šis laikraksta numurs, es vairs nestrādāšu «Bauskas Dzīvē».
Kad iznāks šis laikraksta numurs, es vairs nestrādāšu “Bauskas Dzīvē”. Dodos uz Rīgu, lai Ārlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamentā pildītu vecākās referentes pienākumus. Kaut arī atstāju Bausku, te esmu ieguvusi dzīves un zināšanu bagāžu. Šīs slejas būtu par maz, lai pateiktos daudziem jo daudziem cilvēkiem, ar kuriem nācies strādāt, tikties. Arī pat ne tik patīkami mirkļi bijuši svētīgi, kaut arī apzināti neesmu gribējusi nevienu sāpināt. Manis sāktais noteikti tiks turpināts, par iecerēm ir informēti mani nu jau bijušie kolēģi.
Es neaizeju uz Rīgu tāpēc, ka jaunajiem te nav, ko darīt, vai Bauska ir tāda vai citāda, bet gan tālab, ka tas, kas mani interesē un aizrauj, te nav iespējams un mana ģimene dzīvo Rīgā. Ja tas viss būtu šeit, es paliktu strādāt upju ieskautajā Zemgales pilsētiņā. Kaut vai izcīnītā nauda par siltumu, ko iedzīvotāji bija samaksājuši “avansā” uzņēmumam, pierādīja, ka ir vērts te būt, ka baušķeniekiem (šo vārdu lietojot, domāju par visu rajonu) žurnālistu darbs ir nepieciešams.
Man tikai gribētos, lai tikpat pašsaprotami kā datorus un angļu valodu amatpersonas apgūtu sabiedriskās attiecības jeb māku runāt ar sabiedrību. Tāpat kā parasti, ir vēlāks, nekā mēs domājam, tā arī cilvēki ir gudrāki, nekā esam iztēlojušies. Runājiet ar viņiem, ar ikvienu, runājiet un skaidrojiet! Ja viņi nesapratīs, tad vismaz cienīs jūs vairāk. Vienalga, kāds priekšstats par otru valda. Kaut arī mazās pilsētās un pagastos visi par visiem visu it kā zina, tomēr nav tā, jo tad taču būtu jāielien otra ādā, dzīvē.
Esmu saskārusies ar to, ka bieži vien aizspriedumi, stereotipi par cilvēkiem, lietām mazpilsētā ir traucējuši strādāt. Negribu nevienu mācīt, taču, atmetot maldīgus uzskatus, dzīvot kļūst vieglāk un interesantāk, jo mēs taču par otru patiesībā varam spriest tikai pēc savas saskarsmes pieredzes ar viņu. Katra cilvēka atklātā patiesība ir īstā, un interpretācijas par tēmu ir tikai pelavas.
Centos būt taktiska, nelauzties otra privātajā telpā, novērtējot, ka cilvēks ir atklājis savu dzīvi tik, cik vēlējies. Katra tikšanās ar šīspuses ļaudīm ir bijusi kā dāvana. Man ir bijusi laime iepazīt lieliskus kolēģus, kas katrs ir personība, bet mēs visi kopā bijām kā viena liela ģimene. Man bija gods iepazīt rajona ļaudis un veidot viņiem domātu avīzīti, kuras formāts ir mazs, bet spēks milzīgs.
Lai jums labi klājas, te dzīvojot!
