Bauskas novada domē pagājušajā nedēļā notikušais seminārs daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā īpašnieku biedrībām apliecināja, ka mājokļu apsaimniekošana, pat par spīti nesen izdotajam un it kā ideālajam dzīvojamo māju apsaimniekošanas likumam, vēl aizvien ir ļoti nesakārtota joma.Uz jautājumiem par to, kā uzlabot situāciju, atbilde bija viena un tā pati – kamēr iedzīvotāji paši nenolems glābt kopīpašumu, tikmēr nekas nenotiks. Ko grib, to dara«Kaimiņi savam apkures katlam skursteni izbāza caur sienu. Dūmi nāk kāpņu telpā, nosēžas uz sienām, bet neko nevaram darīt. Varas iestādes uzlika sodu un uzdeva šo problēmu novērst, taču nekas nav mainījies,» auditorijā skanēja kāds bēdu stāsts. Pasniedzējiem diemžēl nebija ieteikumu situācijas risināšanai.Baiba Pļaviņa, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka ir ļoti grūti panākt, lai atsevišķas personas nebojā kopīpašumu un piedalās tā uzturēšanā un remontdarbos.«Šī problēma vērojama visā valstī, un likumdošana nepalīdz to novērst. Pēc likuma iznāk tā – ja kāds nemaksā par mājas apsaimniekošanu, tā ir citu iedzīvotāju problēma,» teic B. Pļaviņa. Viņa atzīst –, lasot likumus un noteikumus, šķiet, ka rakstītāji dzīvo privātmājās un neizprot daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju situāciju. Skaidrs ir viens – noteikumi rakstīti godīgiem iedzīvotājiem, kas tos pilda, taču nav skaidrs, ko darīt ar tiem, kas tos neņem vērā. Privatizācijas kļūdasB. Pļaviņa uzskata, ka kļūda bija atļaut privatizēt atsevišķus dzīvokļus, nevis kopīpašuma daļas. Tad vairākumam iedzīvotāju būtu daudz lielākas iespējas ietekmēt kopīpašuma bojātājus un nemaksātājus. Tagad to var izdarīt lielākoties tikai tiesas ceļā, turklāt bieži arī pēc tiesas lēmuma nav skaidrs, kā to izpildīt.Pasniedzēja informēja, ka savulaik bija plānots privatizācijā nodot 30 tūkstoš māju, taču privatizētas tikai piectūkstoš ēkas. Neprivatizēti ir vien pieci procenti dzīvokļu.«Šo jomu varētu sakārtot, bet to kavē politiķu nevēlēšanās. Savulaik visiem tika iedotas tiesības, bet par atbildību aizmirsa. Tāpēc ir grūti panākt, lai jebkuru spriedumu izpilda vainīgie, mājas pārvaldīšanas process ir ļoti sarežģīts,» tā B. Pļaviņa. Turklāt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nav iespējams izvairīties no nevēlamiem īrniekiem vai neapzinīgiem dzīvokļu īpašniekiem. Elektorātu neaiztiksPasniedzējas vairākkārt uzsvēra, ka nama pārvaldniekam allaž ir jādomā par iedzīvotāju drošību. Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas likumā minēts, ka situācijās, kad remontdarbi ir nepieciešami šāda apdraudējuma dēļ, tie jāveic, pat neprasot iedzīvotāju piekrišanu. Nav gan dzirdēts, ka apsaimniekotāji būtu šādi rīkojušies. Toties pašvaldības pat brūkošām mājām cenšas atrast pārvaldniekus, lai nebūtu atbildīgas par iespējamām sekām. Jācer, ka tie, kuri uzņēmušies mājas pārvaldīšanu, apzinās – viņu atbildība likumā ir noteikta.Būtu jāmaina likumi, lai šo atbildību uzveltu ne tikai uz pārvaldnieku, bet arī iedzīvotāju pleciem, uzskata B. Pļaviņa. Taču mainīt privatizācijas noteikumus un ļaut stingri vērsties pret nemaksātājiem un kopīpašuma bojātājiem, politiķiem būtu jārēķinās ar sabiedrības pretestību. Partijas, iespējams, nav ieinteresētas rast risinājumu ar nemaksātājiem un kaitināt potenciālos vēlētājus, pat ja tie atklāti kaitē saviem kaimiņiem un valstij. Tas nozīmē, ka nemaksātāju skaits augs un problēmu būs arvien vairāk, prognozē apsaimniekotāji.
