«Neesmu māņticīga, 13. datumi manā dzīvē ir veiksmīgas dienas,» atklāj baušķeniece SANDRA DROZDOVSKA. Šodien, 13. maijā, viņai ir 40 gadu jubileja.
“Neesmu māņticīga, 13. datumi manā dzīvē ir veiksmīgas dienas,” atklāj baušķeniece SANDRA DROZDOVSKA. Šodien, 13. maijā, viņai ir 40 gadu jubileja.
Ar gaviļnieci tikos viņas mājās, kad Sandra bija pārnākusi no darba. Viņa ar lielāko prieku veic savus pienākumus, strādājot par SIA “Bauskas slimnīca” direktora vietnieci finanšu jautājumos. Baušķeniece priecājas, ka ir iespēja strādāt to darbu, kas pašai padodas un patīk. Pirms vairākiem gadiem Sandra Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē ieguva bakalaura grādu.
Arī abi dēli bija atgriezušies no skolas, sēdēja mammai līdzās un ar humoru paspilgtināja sarunu. Vecākais dēls Einārs Saulaines profesionālajā vidusskolā 3. kursā apgūst automehāniķa specialitāti. Ēriks mācās Bauskas 1. vidusskolas 6. klasē. Vīra Jura tad nebija mājās. Viņš strādā atbildīgo mehāniķa darbu, labo autosportistu brāļu Neikšānu braucamos.
Sandra atzina, ka lielais dzīves gandarījums sastāv no daudz un dažādiem prieciņiem, kas rodas ģimenē. “Cenšamies vīram braukt līdzi skatīties autosacensības. Ja Neikšāniem izcili rezultāti, arī mēs priecājamies, ka autiņiem negadījās likstas. Ir patīkami, kad Ēriks skolā nopelnījis labu atzīmi. Prieks sporta un tautisko deju koncertos vērot, cik skaisti Einārs dejo,” stāsta Sandra.
Mājās jubilāre sevi dēvē par galveno plānotāju: “Iepriekš izplānoju, ko nākamajā gadā varētu izdarīt vai nopirkt, tad vienojos ar vīru.” Šogad Drozdovsku ģimenes virtuve tika pie skaista kosmētiskā remonta, tā atdzīvojās gaiši zaļā krāsā. Tiek plānoti atvaļinājumi un nedēļas nogale. Pērn Sandra izmantoja iespēju ceļot uz Franciju. Brīvdienās visa ģimene rušinās mazdārziņā. Dažkārt visi aizbrauc uz Saulaini paciemoties pie vedējmātes Ilzes, tur viņi vienmēr esot mīļi gaidīti.
Sandrai ir gan sportiskās, gan muzikālās dotības. Savulaik ar izciliem rezultātiem izcēlusies šahā, šaušanā un vieglatlētikā. Mūzikas skolā nav mācījusies, jo Sandrai pietika centības pašmācības ceļā un ar skolotājas padomiem apgūt trompetes spēli. Pamūšā spēlējusi pūtēju orķestrī, pēc tam turpinājusi muzicēt Jēkabpilī, mācoties tehnikumā. “Kopš man ir vīrs un bērni, darbs un dārzs, vairs neatliek laika atsvaidzināt šīs spējas,” piebilst Sandra.
