Otrā pasaules karā kritušo vācu armijas karavīru mirstīgo atlieku meklēšana Iecavas parkā tika sākta pagājušajā nedēļā.
Otrā pasaules karā kritušo vācu armijas karavīru mirstīgo atlieku meklēšana Iecavas parkā tika sākta pagājušajā nedēļā. Šonedēļ darbi turpināsies arī citviet Iecavas pagastā.
Ziņas sniedz vietējie iedzīvotāji
Vācu karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijas jeb izrakšanas darbus jau gandrīz piecus gadus veic Ainārs Vējš, viņš ir grupas vadītājs, Modris Andersons un Andris Badovskis. Kopumā vīriem izdevies atrast ap pieciem tūkstošiem kritušo karavīru.
A. Vējš «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka visi grupas dalībnieki esot celtnieki no paju sabiedrības «Saldus laukceltnieks». Uzņēmums savulaik veicis vācu karavīru Saldus kapsētas ierīkošanu un izbūvi. Tautas apvienības «Vācu karavīru kapu aprūpe» pārstāvji, kuri Latvijā sākuši vācu karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu, piedāvājuši sadarbību. Tā aizsācies šis darbs.
Informācija par iespējamām apbedījuma vietām tiek saņemta no vietējiem iedzīvotājiem, Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu arhīviem. «Ļoti daudz derīgu ziņu sniedza Iecavas pagasta dārzniece Daina Rudzīte, arī vietējais iedzīvotājs, labs pagasta kapu zinātājs, Ēvalds Kivilands. Iecavas pusē vācu karavīru mirstīgās atliekas meklēsim arī pie evaņģēliski luteriskās baznīcas, pie Pīlēnu mājām un Dimzukalnā,» sacīja A. Vējš.
Informācija uz žetona
Pagājušajā nedēļā Iecavas parkā, pie estrādes, atrastas vairāk nekā piecdesmit kritušo karavīru mirstīgās atliekas.
«Iecavas parkā ir arī Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapi, kurus mēs atstājam, kā ir. Izrokam un pārapbedām Otrā pasaules karā kritušos vācu karavīrus. Katra atrastā cilvēka mirstīgās atliekas tiek ievietotas īpašā maisā, kapsētas shēmā atzīmējot atrašanas vietu.
Visiem vācu karavīriem kara laikā bija jānēsā žetons, uz kura norādīts karaspēka daļas un personas numurs. Žetona viena daļa parasti palika mirušajam karavīram, bet otru – nolauzto pusīti – nosūtīja uz Vāciju. Ja žetons labi saglabājies, to iespējams salīdzināt ar vācu arhīviem, noskaidrojot karavīra personību. Diemžēl žetoni bieži ir bojāti, kaut ko izlasīt grūti. Kad karavīru mirstīgās atliekas tiek nogādātas pārapbedījuma vietā Saldū, tās tiek vēlreiz rūpīgi pārbaudītas, noteikts kaulu vecums, viss tiek arhivēts. Vācieši ir ļoti precīzi,» stāstīja A. Vējš.
Bez māņticības
«Gadās, ka kapavietā atrodam arī saglabājušās ķemmītes, spoguļus, pogas, naudu un citas kritušo karavīru personiskās mantas. Māņticīgi neesam, bet no atrastajām lietām nekad neko neatstājam sev. Domājam, ka veicam Dievam tīkamu darbu,» sprieda M. Andersons.
Grupas dalībnieki stāstīja, ka vietējie iedzīvotāji parasti atzinīgi vērtējot šo darbu. Dažkārt paši nākot un sniedzot noderīgas ziņas. Citviet, nomaļākos pagastos, ekshumācijas grupas rosīšanās esot centrālais notikums.
Vīri atzinīgus vārdus sacīja par Iecavas pašvaldību, kas bijusi ļoti pretimnākoša, sarūpējot gan nakšņošanas, gan piemērotu pusdienošanas vietu.
Vācu karavīru mirstīgās atliekas šogad tiks meklētas arī Skaistkalnē, Vecumniekos, Ceraukstē un citviet Bauskas pusē.
***
Fakti
Vācu karavīru mirstīgo atlieku meklēšana Latvijā notiek kopš 1994. gada.
Vācu karavīru Saldus kapsētā no 1994. gada pārapbedīti 27 tūkstoši kritušo, kuri dzīvību zaudējuši Liepājas, Tukuma, Saldus, Kuldīgas, Bauskas, Talsu, Dobeles, Ventspils rajonā.
Kapsētas izbūves otro kārtu paredzēts pabeigt 2003. gadā un kopā pārapbedīt 30 tūkstoš kritušo.
Vēl šādas kapsētas Latvijā ir Olainē, Rīgā, Valkā, Daugavpilī.
