Traģisko ceļu satiksmes negadījumu dēļ aizvadītā trešdiena Latvijā nodēvēta par melno. Ceļš Gulbene–Smiltene tika noklāts ar asins un asaru jūru, kad smagās automašīnas šofera, kuram bija atņemtas autovadītāja tiesības par braukšanu reibumā, dēļ bojā gāja trīs cilvēki no vienas ģimenes. Tostarp septiņus un 11 gadus vecas meitenes.
Nelaimes apvīts izrādījās arī maršruts Bauska–Rīga, ko ik dienas mēro neskaitāmas ģimenes no mūspuses. Trešdienas rītā avārijā cieta ģimene no Latvijas , braucēji no Polijas un Vācijas. 50 gadus vecs vīrietis gāja bojā negadījuma vietā, mediķi cīnījās par 14 gadus veca zēna dzīvību. Dažas stundas vēlāk tuvumā notika vēl viena avārija, kurā iesaistītas trīs automašīnas.
Saskaņā ar «Latvijas Valsts ceļu» statistiku Bauskas šoseja ieņem trešo vietu Latvijā pēc reģistrēto negadījuma skaita, rēķinot uz vienu kilometru. Nelaimes gadījumi notiek un notiks, bet ir jādomā, kā tos mazināt, kā glābt cilvēku dzīvību.
Pašlaik tiek spriests, vai uz Bauskas šosejas paplašinātās nomales jāatdala ar nepārtraukto līniju. Dažkārt šīs nomales palīdz izvairīties no sadursmēm un atvieglo satiksmes plūsmu, ļaujot lēnāk braucošajiem pavirzīties sāņus.
Šaubos, vai nepārtrauktas līnijas novilkšana mazinās ceļu satiksmes negadījumus. Avārijās vainojami ir cilvēki, nevis braucamās daļas platums. Šoferi ir jāizglīto. Disciplīna jāvairo ar fotoradariem un policijas patruļām. Citādi dažkārt rodas iespaids, ka likumsargi pieskata nevis teorētiski bīstamos ceļa posmus, bet ienesīgākos. Mērojot ceļu no Iecavas uz Rīgu pa atjaunotu, kvalitatīvu šoseju, kur atļautais ātrums nedrīkst pārsniegt 70 km/h, pusstundas laikā darbībā var novērot trīs policijas ekipāžas. Ja nolems nomales atdalīt ar nepārtrauktu līniju, situācija būs līdzīga – policijas redzeslokā nonāks gūzma jaunu likumpārkāpēju, bet traģisko avāriju skaitu, manuprāt, tas nemazinās.
