Stīva mugura, sāpošas kājas, smeldzošas kukaiņu kodumu pēdas nav nekas neparasts ikdienas ogotājam, kas savu iztikas minumuma grozu steidz piepildīt ar šo rūpalu. Meža velšu uzpircēji gatavi izbraukt pie klienta un acumirklī saujā ieripināt latu pēc lata. Pašlaik pieprasījums pārsniedzot piedāvājumu, un cena turas pie diviem latiem par litru. Sastaptie ogotāji atzīst, ka šādā laikā būtu grēks mežā neiet un naudu nepacelt.Nav šaubu, ka šī ir iespēja daudzām saimēm papildināt savu ģimenes budžetu. Tiesa, lai kārtīga peļņa sanāktu, jāzina labas ogu vietas. Ar tām gan mūspusē kļūstot arvien švakāk. Bezkaislīgā mežu izciršana, nedomājot par to atjaunošanu, nodara pamatīgu postu zaļās rotas florai un faunai. Melleņogu iekrāsotā plaukstā novadniece Aija rāda sažuvušu čužiņu. Viņas pusē no melleņu mežiem palikusi labi ja puse. Sirds vai pušu plīst, raugoties uz bijušajām ogu vietām, – saulē izdegušas brūnas un tukšas. Lai mētras atjaunotos, vajadzīgi desmit gari gadi, taču, mežus neatjaunojot, tās pazudīs pavisam. Un tad melnās ogas, ko speciālisti dēvē par mūsu valsts nacionālo bagātību, vairs latos nepārvērtīsies un nebūs atspaids ģimenēm, lai tiktu galā ar finansiālām un sadzīviskām problēmām.Mūsu mellenes gandrīz vai zelta vērtē pašlaik ir Jūrmalā, kur pulcējas konkursa «Jaunā viļņa» viesi un dalībnieki. Tur par puslitru melno ogu tirgus tantiņas «plēšot piecīti». Pircēji ir. Ja smalkas dzīves tīkotāji spēj par tūkstošiem latu nopirkt biļetes uz šī festivāla koncertiem, tad piecītis par mellenēm tāds nieks vien ir.
