Jau ceturto gadu SIA «Lielmežotne» speciālisti māca jāt ar zirgu un sniedz arī citus pakalpojumus, kuri saistīti ar šo majestātisko dzīvnieku.
Jau ceturto gadu SIA “Lielmežotne” speciālisti māca jāt ar zirgu un sniedz arī citus pakalpojumus, kuri saistīti ar šo majestātisko dzīvnieku.
Uzņēmums ir iesaistījies šķirnes zirgu audzēšanā, stāsta SIA “Lielmežotne” zirgu trenere instruktore Ingrīda Reliņa.
Pašlaik SIA “Lielmežotne” īpašumā ir septiņi zirgi, četri no tiem ir atvēlēti darbam – izjādēm, mācībām un vizināšanai pajūgā. “Zirgkopība Eiropas Savienībā netiek uzlūkota tikai kā nodrošinājums sporta sacensībām, bet gan kā cilvēka veselības, lauku attīstības un nodarbinātības garants,” norāda I. Reliņa.
Piemeklēti katram
Trenere uzsver, ka mācībām un izjādēm zirgus speciāli piemeklē pēc to izcelsmes un rakstura iezīmēm. Iesācējiem, kuri vēlas iemācīties jāt, kā arī vienkāršām izjādēm nekad netiks piedāvāti sporta zirgi. Šim nolūkam izmanto nomas zirgus. Tie ir ļoti līdzsvaroti, tos grūti nokaitināt un sadusmot.
“Lai iemācītos labi jāt, nepieciešamas vismaz desmit nodarbības,” skaidro I. Reliņa. Viņasprāt, maksa nav augsta, jo zirga kopšana ir materiālietilpīga. Taču atsaucība nav liela. Zirgu instruktore šo faktu skaidro ar to, ka pakalpojums, iespējams, klientiem šķiet par dārgu.
Tūrisma saglabātājs
Mūsu rajonā ar zirgkopību nodarbojas arī z/s “Sveņķi” īpašniece Daiga Šimkevica un Rundāles pagasta piemājas saimniecības “Lejnieki” īpašniece Mārīte Škapare. D. Šimkevicas īpašumā ir desmit šķirnes zirgu, kurus viņa audzē pārdošanai. Zemniece lauku tūrismu pašlaik nedomā attīstīt, un ganāmpulka palielināšanas iespējas arī ir apgrūtinātas, jo nav, kur zirgus turēt. Mārīte Škapare ar ģimeni ir iekopusi 14 zirgu ganāmpulku un domā par attīstību. “Pašlaik tiek iegādātas kādreizējās putnu fabrikas fermas, kuras piemērojam zirgu vajadzībām. Pamatā zirgi tiek audzēti tūrismam un sportam, nākotnē varētu domāt arī par pārdošanu,” pieļauj M. Škapare.
Viņa norāda, ka ar zirgiem saistītai uzņēmējdarbībai ir arvien lielāka loma laukos, kur tie palīdz dažādot saimniekošanu (samazinot risku un palielinot ienākumus) un saglabāt nodarbinātību. “Zirgus uzskata par lauku kultūras saglabātājiem, par pagātnes saikni ar nākotni, par saikni starp pilsētu un laukiem. Attīstās mazā mēroga tūrisms. Brīvdienās izjādes, vizināšanās pajūgos un karietēs, tādējādi saglabājot arī lauku ainavu,” atklāj M. Škapare.
Paplašinās piedāvājumu
Pašlaik Latvijā pilsētniekiem ar stabiliem ienākumiem populāri ir iegādāties zirgu, tāpēc viņi meklē tuvējo zirgkopi, stāsta I. Reliņa. Viņasprāt, arī SIA “Lielmežotne” nākotnē varētu piedāvāt šādu pakalpojumu – uzņēmums par zirga turēšanu saņemtu noteiktu naudas summu, bet saimnieki atbrauktu tikai nedēļas nogalē vai brīvdienās, lai dotos izjādē ar savu zirgu. Savukārt M. Škapare norāda, ka topošajās zirgu novietnēs būs paredzētas desmit pansijas vietas, viena jau ir aizņemta.
