Šī gada starptautiskais forums «M100 Sansusī kolokvijs» Potsdamā septembrī bija sasaucis kopā daudzus Eiropas mediju redaktorus, izdevējus, politiķus, kā arī sabiedrisko procesu pētniekus, lai diskutētu par pašreizējo situāciju Eiropā un mediju lomu, kā arī pasniegtu ikgadējo Mediju balvu. Man bija tas gods šajā forumā piedalīties jau otro reizi (iepriekš tiku aicināta runāt paneļdiskusijā 2010. gadā).
Atsvešinātība un radikalizācija
Pašreizējās situācijas analīze tika sniegta pamatīgi, akcentēta tika Eiropas Savienības mašinērijas atsvešinātība no pilsoņiem. Eiropas līderi runā par darba tirgu, bankām, bet ne par cilvēkiem. Diskutēja par interneta laikmeta politisko kampaņu radikalizāciju. No ārzemju kolēģu runām diemžēl radās iespaids, ka par Krievijas politiku Rietumvalstīs joprojām valda naivi labticīgs priekšstats.
Nākotnes redzējums izskanēja vārgi, lai gan svarīgākais bija noprotams – Francija un Vācija gatavas cīnīties par Eiropu un tās demokrātiskajām vērtībām. Latvijai tas ir svarīgi.
Atmodināt solidaritāti
Iestāšanos par vienotu Eiropas Savienību skaidri savā uzrunā pauda Vācijas kanclere Angela Merkele.
71 miera gads Eiropā, nekad vēl līdz šim nav bijis te tik ilgs laiks bez kara. «Tāpēc nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties Eiropas integrācijai, mēs nedzīvojam kara un antagonisma kontinentā. (..) Eiropas Savienība ir sasniegusi daudz vairāk, nekā iepriekšējās paaudzes varēja pat iedomāties. (..) Eiropas lietas pašlaik nav labā stāvoklī, tas mani sāpina. Un es daru visu, kas ir manos spēkos, lai mēs atkal uzmodinātu to, par ko Eiropa reiz iestājās: solidaritāti un vērtību vienotību. (..) Kari, konflikti, nabadzība citās pasaules malās attiecas arī uz mums. Eiropas Savienības robežas nav tikai Islande, Norvēģija un Šveice, tās ir arī Krievija, Ukraina, Sīrija, Lībija un Ēģipte. Situācija šajās valstīs būs komplicēta vēl ilgi un tā ietekmēs mūs,» sacīja Angela Merkele.
Kanclere pārliecināta, ka mainīt notiekošo iespējams tikai vienotai Eiropas Savienībai, neviena atsevišķa Eiropas valsts nav spējīga tikt galā ar pašreizējiem izaicinājumiem. «Kopā mēs neesam bezpalīdzīgi un neesam apkārt notiekošā varā. Jo mazāk vienoti mēs esam savā rīcībā, jo mazāk mēs spējam aizstāvēt mūsu vērtības un intereses pasaulē. Tādēļ es nekad neesmu atmetusi ticību vienotai Eiropai,» paziņoja Angela Merkele.
Mafijas draudu ēnā
Pēc diskusijām Sansusī pils oranžērijā notiek Mediju balvas pasniegšanas ceremonija. Šo Eiropas Preses balvu gadu gaitā saņēmuši, piemēram, dāņu karikatūrists Kurts Vestergārds un Francijas satīriskais žurnāls «Charlie Hebdo», šogad balvu ieguva itāliešu žurnālists un rakstnieks Roberto Saviano. Balvu piešķir par nozīmīgu devumu Eiropas un pasaules mērogā, drosmīgi sargājot runas, izteiksmes un preses brīvību, veicinot saprašanos un komunikāciju Eiropā.
Roberto Saviano pirms vairākiem gadiem uzrakstījis grāmatu «Gomora: cita Itālijas mafija» («Gomorrah: Italy’s Other Mafia»), kurā detalizēti atainojis organizēto noziedzību Neapolē, kur pats dzimis un audzis, un tās saikni ar legālo biznesu un politiķiem. Viņam pieticis drosmes un ideālisma konkrēti minēt politisko partiju nosaukumus un iesaistītos, mafijas bosi saukti to īstajos vārdos. Izdevums tulkots 51 valodā, pēc tā uzņemta filma, kas pat nominēta «Oskaram». R. Saviano uzrakstījis vēl vairākas grāmatas par mafiju, joprojām saņem mafijas draudus savai un ģimenes dzīvībai. Viņš spiests noiet pagrīdē, dzīvo, policijas apsargāts. Dzīvo ēnā. Un tas viss notiek mūsdienu Eiropā!
Kā savā uzrunā minēja vācu laikraksta «Zeit» galvenais redaktors Džovanni di Lorenco, «aizdoties pusdienās ar Roberto nav vienkārši, jo viņš nenāk viens. Kopā ar viņu allaž ir miesassargi. Arī apbalvošanas ceremonijā stingri drošības pasākumi ir ne jau tikai Angelas Merkeles klātbūtnes dēļ, bet arī Roberto dēļ. Ar mafijas noziegumu pētīšanu un publiskošanu Roberto Saviano padarījis pats sevi ievainojamu; viņš ir samaksājis par savu drosmi ar dzīvi slēpjoties».
Katrai valstij savs melnais caurums
Publiska atzīšana, novērtējums un atbalsts Roberto Saviano ir kā dzīvības apdrošināšana, šī solidaritātes zīme viņam ļoti nepieciešama. Solidaritātes vārdā arī rakstīts šis teksts.
Roberto Saviano runa bija nesaudzīga, tur nebija nekādu glaimu un pateicības par balvu: «Nauda nesmirdot? Nē, naudai ir smaka. Jums tā tikai jāatpazīst. Tā bieži smird no asinīm un naudas atmazgāšanas, no narkotikām, ieročiem un naftas. Un tieši tagad Eiropa turpina slēpt šo naudas straumi.. tā dēvētajās nodokļu paradīzes vietās. Katrai valstij ir savs melnais caurums: Francijai Luksemburga, Vācijai Lihtenšteina, Spānijai ir Andora, Itālijai – Sanmarīno. Un visai pasaulei ir Šveice un Londona.»
R. Saviano brīdināja no pilsoņu kara, kas varētu sākties starp Eiropā paaudzēs dzīvojošajiem imigrantiem un «īstajiem» eiropiešiem. Mediju uzdevums un pienākums ir skaidrot šo situāciju, kādā pašlaik ir Eiropa, un brīdināt, kurp radikalizācija ved. Itāliešu žurnālists ir pārliecināts, ka eiropieši ar savu gribu un ideāliem iznīdēs radikālismu un populismu, pirms tie būs nodarījuši lielāku ļaunumu.
