Noslēdzies konkurss «Draudzīgs velosipēdistam». Apbalvojumi pašvaldībām pasniegti par ieguldījumu velokultūras veicināšanā un infrastruktūras attīstīšanā, publiskās vietās uzstādot kvalitatīvas velonovietnes un ieviešot citus riteņbraucējiem draudzīgus risinājumus. Laureātu vidū arī Bauskas novada pašvaldības administrācija par 11 kvalitatīvu velostatīvu izveidi un piecu velomaršrutu izstrādi. Par statīviem viss skaidrs – lieliski!
Mazliet citādāk ir ar pieciem izstrādātajiem maršrutiem. Manuprāt, gari un garlaicīgi. Viens no tiem ir no Bauskas līdz Skaistkalnei, bet cits no Bauskas līdz Mežotnes pilij. Pirmkārt, attālumi ir lieli, brauktuves ir šausmīgas un nedrošas. Līdz Skaistkalnei viena «gruntene», un apkārt redzami tikai klaji lauki, meži un nebeidzami putekļu mākoņi. Arī brauciens uz Mežotni stipri līdzīgs, vien iztiks bez putekļiem.
Vienu atvasaras dienu baudīju Jelgavā. Kopā ar draudzeni salikām «ričukus» mašīnā un devāmies uz Jelgavu, kur trīs stundas vizinājāmies pa pilsētu. Veloparadīze! Nobraucām 22 kilometrus pa pilsētas ielām vien. Lēzenas nobrauktuves krustojumos, veloceļi –
plaši, un, pats galvenais, – mēs netraucējām gājējiem un gājēji mums. Pilsēta pēdējo piecu gadu laikā ir tik strauji attīstījusies kā savulaik Dubaja. Ko līdzīgu novēlu Bauskai.
Mēs vēl aizvien nespējam izmantot savas trīs upes. Nav mums promenādes, normālu gājēju un velosipēdistu tiltiņu, pār kuriem vienlaicīgi var pārvietoties gan ar riteni, gan kājām. Veloceliņus vajadzētu izbūvēt un maršrutus veidot, lai ir interesanti, neparasti. Vajadzētu mazliet pašpikot no Jelgavas, lai nav jābraukā uz Skaistkalni un Mežotni, bet gan minoties varētu brīnīties par skaisto Bausku.
