Vilku medību sezonas pirmajās trijās nedēļās nomedīti 12 šīs sugas dzīvnieki, divi no tiem – mūsu rajonā, informē Valsts meža dienesta Komunikācijas daļas vadītāja Agita Grasmane.
Vilku medību sezonas pirmajās trijās nedēļās nomedīti 12 šīs sugas dzīvnieki, divi no tiem – mūsu rajonā, informē Valsts meža dienesta Komunikācijas daļas vadītāja Agita Grasmane.
Midzenis – klusā vietā
“Bauskas Dzīve” jau informēja, ka mūsu rajonā vismaz pēdējos piecus gadus nav nomedīts neviens pats vilks. Bauskas virsmežniecības medību inženieris Edgars Piķelis skaidro, ka mūsu meži šim plēsējam nav pa prātam, jo tajos notiek aktīvas medības. Vilkiem tīkamākas ir vientuļas, noslēgtas un klusas vietas.
Mūspuses pelēčus nomedījis Vecumnieku mežniecības Līčupes apgaitas mežsargs Juris Dāle. Viņš stāsta, ka pirms pāris nedēļām, piedaloties kolektīva medībās, tālumā izdzirdējis vilcēnu gaudošanu. Medību laikā tomēr vilkiem nav izdevies tikt klāt, taču pēc dažām dienām, cītīgi apsekojot šo teritoriju, mežsargam laimējies atrast vilku midzeni. Tas bijis izveidots neapūdeņotā grāvī, veca melnalkšņu un bērzu meža malā, mednieka apskates brīdī tajā nav bijis neviena kaitnieka.
Mednieka gara dzīts, J. Dāle tās pašas dienas vakarā devies uz medību torni, kas atradies 500 metru no midzeņa. Netālu no apskates objekta slējusies divmetrīga ugunspuķe, kas medniekam traucējusi saskatīt mērķi. “Ap pulksten deviņiem mani pārsteidza zāles švīkstoņa, no kuras izcirtās pelēkais vilks. Izšāvu kustīgā dzīvnieka ķermeņa virzienā, taču, meklējot nomedīto vilku, konstatēju tikai asiņu pēdas,” stāsta J. Dāle. Savu medību trofeju – 26 kilogramus smagu trīsgadīgu vilceni – J. Dāle atradis tikai nākamajā dienā. Pēc Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas darbinieku apskates konstatēts, ka mātītei pirms pāris mēnešiem piedzimuši seši vilcēni.
28. jūlijā, būdams stirnu medībās, J. Dāle nomedījis vienu mazo pelēci. Tas gadījies nejauši. Ejot pa mežu, mednieka priekšā izlēkuši trīs vilcēni, vienu J. Dāle nomedījis. Mežsargs norāda, ka pašlaik vilcēns nodots VMD speciālistiem, kas veiks sīkāku dzīvnieka apskati un analīzi. “Vislielāko izbrīnu raisījis tas, ka pelēča mazulis trīs mēnešu vecumā sver 9,8 kilogramus, parasti šādu mazuļu svars nepārsniedz astoņus kilogramus. Ar vilcēna kuņģa mikroskopisku izpēti šonedēļ nodarbosies VMD darbinieki, kas noteiks, ar kādām barības vielām dzīvnieks barojies, lai sasniegtu ievērojamu svaru tik nelielā vecumā,” atklāj J. Dāle.
Latvijā – 600 vilku
Šogad mednieki Latvijā drīkst nomedīt 130 vilkus, un vilku medību sezona ilgs līdz VMD iepriekš noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu, stāsta A. Grasmane. Pēc VMD datiem, Latvijā mīt apmēram 600 vilku, bet aptuveni 130 dzīvnieku ir vidējais nomedīto vilku skaits pēdējos četros gados. Pagāju šajā medību sezonā visvairāk vilku nošauti Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Balvu un Krāsla vas rajonā. Pērn nomedīti 113 vilki.
Regulē dzīvnieku skaitu
A. Grasmane norāda, ka, nosakot medību limitu, mērķis ir regulēt šo dzīvnieku skaitu, lai viņi savairojoties nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. Šī gada februārī VMD speciālisti veikuši vilku pēdu uzskaiti, lai iegūtu operatīvu informāciju par šo dzīvnieku izplatību Latvijā.
Visvairāk vilku pēdu atrastas Kurzemē, kā arī Jēkabpils, Krāslavas un Balvu rajonā. Vismazāk svaigu pelēču pēdu, tāpat kā iepriekšējos gados, atrastas Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Ogres un Rīgas rajonā. VMD speciālisti secinājuši, ka pēdējos gados palielinās vilku neapdzīvotā teritorija.
