Sieviņai Saulītei Kaupers katru dienu dzied jaukas dziesmiņas. Stāsts gan nebūs par populāro dziedātāju Renāru Kauperu, bet par draudzīgu kanārijputniņu pāri – bālganu kanārijtēviņu Kauperu un viņa skaisto, dzelteno draudzenīti Saulīti.
Sieviņai Saulītei Kaupers katru dienu dzied jaukas dziesmiņas.
Stāsts gan nebūs par populāro dziedātāju Renāru Kauperu, bet par draudzīgu kanārijputniņu pāri – bālganu kanārijtēviņu Kauperu un viņa skaisto, dzelteno draudzenīti Saulīti.
Kā radās mīlas duets?
Pirms trim gadiem abi lidotāji no zooveikala baltā būrītī aizceļoja pie baušķenieces Ainas Baldes kā dzimšanas dienas dāvana. Putniņi ātri vien pierada pie jaunām mājām.
Tēviņš, dzirdēdams, ka to sauc par Kauperu, saprata, ka no viņa gaida tikpat jauku muzicēšanu kā no īsta solista. Kādu dienu putnēns ieskatījās Saulītei acīs un sāka viņu dievināt, jo tik mīļu un skaistu draudzenīti viņš vēl nekad nebija sastapis.
Kaupers savu koncertu parasti sāk no agra rīta. Lai nevajadzētu Saulīti modināt ar uzbāzīgiem modinātājpulksteņa trokšņiem, Kaupers klusītiņām mīļotajai sāk atskaņot serenādes. Arī Saulīte nepaliek parādā, viņa, klusi čivinot, dziedonim piebalso. Ik dienu mājās dzirdams brīnišķīgs putnu mīlas duets.
Gādīgi vecāki
Abi putniņi nesaprot, kāpēc cilvēki tikai vienreiz gadā svin Valentīna dienu. Kanārijputniņiem mīlētāju svētki ir no agra pavasara līdz pat vasaras beigām.
Arī «Bauskas Dzīve» bija lieciniece putnu draudzības mirkļiem. Kaupers un Saulīte sēdēja būrītī uz kociņa un viens ar otru ik pa brīdim sakļāva kopā mutītes. Jau divas nedēļas tie droši var izrādīt savas jūtas, nesatraucoties, ka viņu bērniņš Lorenss tos vēros. Tagad Lorenss dzīvo pie jaunas saimnieces.
Pirms pusotra gada Saulīte no saplēstām avīzēm savā būrītī groziņā iekārtoja ligzdiņu un izperēja pirmo bērniņu. Labi, ka mazajam, bezspalvainajam putnēnam bija gādīgi un mīļi vecāki. Mātīte un tēviņš ar barību knābī regulāri nolaidās pie mazulīša un viņu pabaroja. Šādu ēdināšanas procedūru veica arī Kaupers, kad viņa draudzene perēja bērņuku.
Labas attiecības izgaisa
Kaupers un Saulīte nedomāja, ka laimīgā un saticīgā ģimenes dzīve tik ātri beigsies. Kad Lorensam pienāca spurainie pusaudža gadi, viņš alka patstāvīgu dzīvi un saskaņu ar vecākiem vairs nerada – savam tētim bieži ieknāba. Lorenss aizmirsa cieņu pret vecākiem, viņš vienmēr pirmais bija klāt pie ēdamā trauciņa. Arī vecāki prata atspēlēt ar to pašu – viņi izēda tukšu trauciņu, ja tajā bija iebērta Lorensam domāta mazu putnēnu barība.
Tad Lorensu paņēma cita saimniece, viņš jaunās mājās iejutās labi un jau otrā dienā skandēja izteiksmīgus treļļus.
Ekskursija pa istabām
Abi putni īpaši gaida rītu, tad pēc plunčāšanās mazā baseinā viņiem ļauts lidināties pa visu māju. Lielu izbīli reiz pārdzīvoja Kaupers. Daiļi lidinoties, viņš netīšām aizkrita aiz saldētavas. Tumsa un šaurība apņēma putna skaisto tērpu, tikai ar saimnieces palīdzību tas tika brīvībā. Abiem draudziņiem ļoti patīk doties ekskursijā pa istabām. Pa ceļam uz skapja augšu tēviņš parasti nogaršo kādu puķi. Līdakaste jau krietni apskrubināta.
FAKTI
Kanārijputniņš ir žubīšu dzimtas dziedātājputns.
Tā dziesma ir īsa, aizrautīga, skanīga un daudzveidīga.
Tie ir labi atdarinātāji.
Putnu pāra sprosta izmēri – 45:30:35 cm.
Mātītes nedzied, vai arī to dziesma ir neizteiksmīga.
No «Ģimenes enciklopēdijas»
