Samazinātas algas strādājošajiem un diezgan lieli, garantēti pabalsti bezdarbniekiem ir nabadzības politika – strupceļš. Tā nemudina meklēt darbu, un cilvēki pierod pie apgādājamo statusa, atzīst Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa.Kaut vai tā pati ES nodrošinātā simt latu stipendiju programma – no vienas puses labi, ja cilvēki vismaz kādu laiku ir nodarbināti, jūtas vajadzīgi un kaut kādu naudu dabū. No otras puses – valsts un sociālais budžets no viņiem nesaņem neko. Tikmēr tas, kurš strādā par minimālo algu, samaksā visus nodokļus un «uz rokas» saņem 130 latu. Līdz ar to arī algots darbs neļauj izrauties no nabadzības ķetnām. Bez ienākumiem palikušie var saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Tas no pagājušā gada 1. oktobra sociālās drošības dēļ palielināts līdz 40 latiem katram pieaugušajam un 45 latiem bērnam. Ir arī citi pabalsti, turklāt trūcīgajiem un mazturīgajiem bez maksas pieejama arī ārstēšanās. Tā ir nozīmīga palīdzība.Diemžēl tas pats sociālās drošības spilvens vienus glābj, bet citus pat nežēlo. Šī robeža ir plāna kā žiletes asmens. Uz sociālo palīdzību nevar pretendēt ne strādājošais, kas pēc nodokļu samaksas saņem 150 latu, ne arī tas, kuram pensija ir 151 lats mēnesī. Viņiem visi rēķini jāmaksā pašiem. Tāpēc arī daudzi strādājoši cilvēki Bauskā ar bažām domā par apkures sezonas sākumu un nezina, kā sagaidīs pavasari.
