Imants un Inga Zariņi uz Rundāles pagasta «Plostiņiem» pārcēlās no Iecavas. Jau otrajā dienā pēc ievākšanās Inga vēlējusies bēgt prom uz neatgriešanos, bet pašlaik viņa nevar iedomāties lieliskāku dzīvesvietu.
Būvdarbi nerimst
«Durvju un logu nebija. Iekštelpas – piecūkotas un pussabrukušas, tikai viens mājas stūris bija nedaudz piemērots dzīvošanai. Nebija praktiski nekā, vien ēkas karkass. Pat pagalma nebija. Visapkārt milzīgas peļķes,» atminoties pirmos soļus «Plostiņos», stāsta mājas saimniece Inga. Viņa kopā ar vīru Imantu meklējusi sev mājas. Imanta labākais draugs Eduards jaunajam pārim ierādījis tieši šo namu. Apkārtnē bijušas vairākas ēkas, kurās jaunais pāris varēja sākt kopdzīvi, bet Inga necilajā namā jutusi patīkamu auru un nolēmusi, ka «Plostiņi» ir īstā vieta viņu kopdzīves ceļa sākumam. Viņa nekļūdījās. «Ievācāmies te 1998. gadā, un būvdarbi nav rimuši vēl šodien. Nepārtraukti ir kas ceļams vai atjaunojams, izskatās, ka arī tuvākajā nākotnē darāmā netrūks,» stāsta Imants. Savām rokām izremontētas iekštelpas, uztaisīts iebraucamais ceļš, izrakta aka, ierīkota centrālā apkure un santehnikas sistēma. Tuvākajā nākotnē plānots fasādes remonts. Remontdarbu laikā Imants atradis ne mazums dārgumu – monētas no 17. gadsimta beigām un 18. gadsimta sākuma, ķiveres, ieročus, ložu čaulītes un brošūras. Viņš stāsta, ka kara laikā uz jumta bijusi krievu ložmetēja «ligzda». Saimniecības ēkas sienās vēl mūsdienās redzami ložu caurumi, un, ievācoties «Plostiņos», nācies līdzināt zemē izspridzinātās bedres un izraktos slēpņus.
«Ar mietu neaizdzīs»
Sākums bijis grūts. Inga jau otrajā dienā pēc ievākšanās vēlējusies doties prom. «Vīrs mani pierunāja palikt. Gribējām paši savu vietiņu, savu stūrīti, tāpēc sapnis par lielisku nākotni bija spēcīgāks par tā laika grūtībām. Tagad mani ar mietu no šīs vietas neaizdzīs. Esmu patiesi laimīga. Katru nedēļu pie mums ciemos brauc dēls un draugi. Visi svētki tiek svinēti «Plostiņos»,» stāsta saimniece.
Imanta būvētā ceļa malās priecē pašu stādīta birzs. Pagalma galā no austrumu vēja māju sargā egles, bet teritorijas stūrī izrakts dīķis. «Ievācoties metru no mājas logiem bija ceļš, bet metru aiz tā – labības lauks. Sākumā miera mums nebija. Cilvēki staigāja šurpu turpu, bet tad ļaudis atradinājās savās gaitās doties pa mūsu iekopto zemi. Mēs nedusmojāmies. Vēl nesen kāds kungs, garām ejot, noteica, ka agrāk te bijis ceļš, bet tagad – skaisti iekārtota teritorija,» noteic Inga. Pāris uzteic kaimiņus, kuri viņu prombūtnes laikā pieskata māju un «noskenē» ikvienu automašīnu, kura iebrauc «Plostiņu» ceļa galā.
Vienos svētkos
Inga un Imants ir lieli darbarūķi, čakli cilvēki, kuriem pirmie palīgi ir dēls Armands un divi mazdēli – 2. klases skolnieks Nauris un 6. klases audzēknis Edgars. Abi ikdienā dzīvo pie vecvecākiem. Puikas nebīstas darba gan celtniecībā, gan dārzā. Nākamgad «Plostiņos» būs citi svētki pēc citiem. Inga ar Imantu svinēs 30. kāzu jubileju, un abiem apritēs apaļas jubilejas. «Jāņos mūsu pagalmā un mājā esam izguldījuši līdz pat 50 cilvēkiem. Toreiz atbrauca draugi un ģimene, arī dēla draugi. Vietas mums ir gana. Tuvākie draugi nedēļas nogales pavada pie mums un bauda lauku idilli – mieru un klusumu,» par «kūrortu» smaidot stāsta Inga. Līdzās mājai uzslieta lapene, kur vasaras rītos Imants ar Ingu zviln dīvānā, malkojot rīta kafiju.
