Seminārā, kas notika 12. maijā Bārbeles pagastā, galvenā tēma bija neizmantotas lauksaimniecības zemes apmežošana.Par jaunumiem stāstīja Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane, Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Rīgas reģionālās nodaļas konsultante Rita Daščiora, MKPC Rīgas reģionālās nodaļas konsultants Uldis Dzērve. Topošie un esošie mežu īpašnieki tika informēti par Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībā neizmantojamas zemes apmežošanā un kopšanā, par veicamo darbu aktualitātēm, pārmaiņām koku ciršanas un meža atjaunošanas noteikumos.«Gribu apmežot sešus hektārus lauksaimniecībā neizmantojamas zemes. Tas nedos naudu uzreiz, bet man ir jaunā paaudze, kam šie līdzekļi atnāks atpakaļ. Tagad daudzus mežus izzāģē, bet mēs audzēsim. Ceru, ka seminārā gūtā informācija palīdzēs izvēlēties – bērzus vai priedes? Pašlaik saprotu, ka labāki laikam ir bērzi, bet ir arī cits variants – vispirms baltalkšņi, tad stādīt egles,» pārdomās dalās semināra dalībniece Monika Ozoliņa.Semināra dalībniekiem mežu apmežošanas vietas tika demon-strētas arī praksē. Valles pagasta apmežotajās platībās par paveikto stāstīja SIA «Krīči» valdes priekšsēdētājs Andris Polāns: «Apmežoti divi lauki. Abos gadījumos izmantojām Eiropas Savienības fondu naudu. Viens, kurā iestādījām bērzus, deva peļņu, bet otrs – vienus izdevumus.» Otrajā laukā sastādītas eglītes un priedītes, un ziemā tās iecienījušas stirnas, arī aļņi.«Ar Eiropas Savienības atbalstu ir vērts nodarboties ar apmežošanu, ja platība ir vismaz trīs hektāri,» secināja meža īpašnieku apvienības «Bārbele» valdes priekšsēdētājs Jānis Folkmanis.Aptaujātie zemnieki atzina, ka jau tagad ir mežu platība un tiek plānots apmežot vēl vairāk. Latvijā lielākie ienākumi ir no mežu eksporta. Pozitīvāk būtu, ja biomasu vairāk izmantotu enerģijas jomā, tad šiem produktiem būtu lielāka pievienotā vērtība. Neesot manīts, ka arī praksē biomasas izmantošanu enerģētikas jomā valdība atbalstītu.
