Biedrība «Jaunais zīda ceļš» iecerējusi veidot ūdensceļu, kas savienotu Daugavu un Dņepru, tādējādi nodrošinot kuģu un liellaivu kustību no Baltijas jūras līdz Melnajai, arī Kaspijas jūrai. «Bauskas Dzīves» 17. februāra numurā (2. lpp.) bija izklāstīts biedrības viedoklis. Novada iedzīvotāji tika aicināti diskutēt par šo ieceri. Savu viedokli sagatavojis arī ekonomists, apvienības «Tēvzemei un brīvībai/LNNK» priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts, politiskās grupas «Eiropas Konservatīvie un reformisti» prezidija loceklis Roberts Zīle.– Šo projektu vērtēju kā utopisku, raugoties gan uz lēstajām izmaksām, gan daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem par tā ietekmi uz Daugavas ekosistēmu. Es nesaskatu arī šī ūdensceļa iespējamo racionālo izmantojumu.Šodienas sarežģītajos ekonomikas apstākļos šāds projekts ar milzīgām izmaksām un faktiski bez ekonomiskā pamatojuma nav nopietni diskutējams. Kāpēc visi, kuri virza šo projektu, vāc naudu no pensionāriem un iesaista sabiedrību? Kāpēc neviens no projekta virzītājiem nav gatavs tajā ieguldīt savus privātos līdzekļus, kā tam būtu jānotiek? Sākotnēji tiek ieguldīts riska kapitāls, vismaz nopietnai vides izpētei, tad cenšas piesaistīt nacionālo finansējumu, vēlāk arī starptautisko.Nepamatotas ir arī projekta autoru atsauces uz ES gatavību piedalīties ieceres finansēšanā. Viens no ES politikas mērķiem ir novirzīt kravu pārvadājumus pa videi draudzīgākiem un lētākiem transporta veidiem. Iekšējie ūdensceļi šajā gadījumā ir svarīga ES transporta tīklu sastāvdaļa. Tomēr ES, domājot par jaunu un apjomīgu transporta infrastruktūras projektu sākšanu un līdzfinansēšanu, lielāku uzsvaru liek uz dzelzceļa tīkla, jūrasceļu attīstīšanu, nevis jaunu ūdensceļu izveidi. Nevar rēķināties ar ES nodokļu maksātāju naudu utopiskiem projektiem.Piemēriem daži skaitļi. Periodā no 2007. līdz 2013. gadam Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) projektu īstenošanai ES budžetā paredzēti8 miljardi eiro. Šis finansējums atvēlēts 30 prioritārajiem projektiem, kur mazāk nekā divi procenti tiks izlietoti iekšējiem ūdensceļiem. Turklāt Eiropā galvenokārt notiek esošo, vēsturiski izveidoto lielo ūdensceļu uzturēšana, piemēram, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Šīs ūdens artērijas savieno lielus rūpniecības centrus ar citiem loģistikas posmiem un tirgiem. Šo ūdensceļu pastāvēšanai ir skaidrs ekonomiskais pamatojums.Turpretī šim Daugavas – Dņepras projektam nav jēgas ne no loģistikas, ne ekonomiskā viedokļa. Tā pamatojums balstīts kaut kad cara laikos. Jautājums – kādu veidu kuģi pārvietosies pa šo ūdensceļu, kādas kravas tie vedīs no iekšzemes? Un uz kurieni kravas virzīsies tālāk? Varbūt ir domātas konteinerkravas no Ķīnas. Taču gadījumā, ja kravu konjunktūra mainīsies un atkal būs izdevīgi veikt šādus pārvadājumus, to darīs pa dzelzceļu. Savulaik ES bijuši vairāki pilotprojekti, lai mainītu pārvadājumu veidus, taču tie netika atzīti par veiksmīgiem un netika turpināti.
