Pats lielākais noslēpums Latvijā pašlaik ir iedzīvotāju skaits. Ir tikai prognozes, aplēses un minējumi. Pēdējā tautas skaitīšana bija 2000. gadā, bet kopš tā laika – oi, oi, oi, kas tik viss ir mainījies!Iedzīvotāju skaitu aizvadītajos desmit gados ietekmējusi ne tikai demogrāfijas negatīvā tendence. Izmantojot iespējas brīvajā darba tirgū, nevis daži simti, bet daudz, daudz vairāk mūsu cilvēku savu turpmāko dzīvi plāno citur, nevis Latvijā. Vai iespējams veidot ekonomiskās attīstības stratēģiju valstī, ja kafijas biezumos jāzīlē, cik īsti pašlaik te esam palikuši? Tas būtu jānoskaidro 2011. gadā paredzētajā tautas skaitīšanā, taču valdības līmenī dzirdētas atrunas, ka tai nav naudas.Statistiķim šādu izvēli grūti izprast. Kad ir jebkādas lielas izmaiņas valstī, tās ekonomikas attīstības plānošanai būtu nepieciešams veikt tautas skaitīšanu. Tā atzinusi Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure. Ja tautas skaitīšana paredzētajā laikā Latvijā nenotiks, valstij par Eiropas Savienības regulas nepildīšanu būs jāmaksā soda nauda, kas rakstāma ar sešām nullēm, turklāt skaitīšana jāveic tik un tā. Skopais maksā divreiz… Ir prognozes, ka ap Saeimas vēlēšanu laiku rudenī Latvijā būšot jau ap 200 tūkstoši bezdarbnieku. Varbūt tieši uz viņiem kāds liks savu veiksmes kārti? Iespējams, ka solītāji jau sacer runas un solījumus.Varbūt arī veidojas tāds «biznesa projekts» – veidot Latviju kā no citu žēlastības atkarīgu valstiņu Eiropas nomalē, ar lūdzot pastieptu roku, pateicīgu par katru ziedotu putraimu?
