Māju renovācijas piemēri Bauskā un apkārtnē rāda, ka nevēlēšanās siltināt namus un veikt remontdarbus nav saistīta ar ēku lielumu, dzīvokļu skaitu, iemītnieku parādiem un tamlīdzīgām lietām. Viss atkarīgs no iedzīvotāju vēlmes saglabāt mājokli pašiem sev un bērniem.
Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā mūsu novados priekšgalā vēl aizvien ir Rundāles novads, kur ir neliels daudzdzīvokļu namu skaits un īstenoti seši siltināšanas projekti. Šogad atkal aktivizējies Bauskas novads, pirmais siltinātais daudzdzīvokļu nams nākamgad varētu parādīties Vecumnieku novadā.
Pirmais mazais nams
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) «Aivītes» šogad ķērusies pie Ceraukstes pagasta Mūsas ciema Centra ielas 22. nama renovācijas. Šajā ciemā tā būs jau otrā ēka, Ingrīdas Liepas vadībā savulaik īstenota Līvānu ielas 1. mājas siltināšana. Abi projekti ir īpaši – Centra ielas 22. namā ir tikai 12 dzīvokļu. Valda uzskats, ka tik mazas ēkas nevar efektīvi siltināt – neatmaksājas. Tāpēc šis nams savā ziņā ir pirmais, celmlauzis mazo ēku vidū. Savukārt Līvānu ielas nama dzīvokļos bija individuāla apkure, kas netraucēja projektu veiksmīgi īstenot.
DzĪKS «Aivītes» izveidota pirms 20 gadiem, kad Ceraukstes pagasta padome 1997. gadā saprata, ka nespēj apgādāt visu ciemu ar siltumu. Aivars Samsons, tolaik Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs, aicināja dzīvokļu īpašniekus iesaistīties problēmas risināšanā. Piecu māju iedzīvotāji izveidoja kooperatīvu, 1998. gadā pievienojās vēl viena nama iemītnieki. Ēkām izveidoja vienu katlumāju jau esošā piebūvē, ierīkoja gāzes vadu.
Nākamās spēcīgās pārmaiņas notika 2008. gadā, kad bija skaidrs, ka siltumtrase savu laiku ir nokalpojusi un jāremontē. Centra ielas 18. namā, kas celts pagājušā gadsimta 60. gados, dzīvojošie atteicās no šīs ieceres un atdalījās no kooperatīva. Tagad kooperatīvā ir trīs mājas.
Pārvaldīšana kā hobijs
Kooperatīva vadība mainījās 2011. gadā. «Valdes maiņa bija diezgan sāpīga – neviens negribēja šo darbu darīt. Turklāt valde no trim cilvēkiem atalgojumu nesaņem. Mēs savu darbu darām vakaros, sestdienās un svētdienās. Tas ir sava veida hobijs,» stāsta pašreizējā valdes priekšsēdētāja Gunita Vīgupa.
Biedrības grāmatvede Ingrīda Levko atklāj, ka nelielu atalgojumu maksā par lietvedības pakalpojumiem, kasiera darbu, par māju un kurtuves uzraudzību – par namu pārvaldnieka darbu.
Biedrības vadība regulāri cenšas piesaistīt līdzekļus dažādu projektu īstenošanai, arī piedaloties projektu konkursos «Mēs savam novadam» un «LMT – Bauskai». Šogad Centra ielas 22. mājas energoefektivitātes projekta īstenošanas dēļ citiem projektiem neatliekot laika.
Vēlas daļu atgūt
Par siltināšanu jaunā valde sākusi domāt jau 2011. gada rudenī. Bija skaidrs, ka Centra ielas 22. nams ir jāremontē. «Tek jumts. Trešajā stāvā tante sēž istabā ar bļodām. Ir problēmas ar apkures sistēmu – mājas ziemeļu gala dzīvokļiem radiatoros nebija siltuma,» stāsta G. Vīgupa.
Nama remonts ir viena lieta, bet otra – mēģināt daļu līdzekļu atgūt. Tāpēc G. Vīgupa un I. Levko apmeklēja seminārus par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu un mēģināja izprast, kāds var būt ieguvums, ja reizē ar renovāciju namu siltina. Interesējās par citu pieredzi. «Būvfirmas izvēlē konsultējāmies ar Rundāles novada pašvaldību. Aizbraucām uz Rundāles novadu, klausījāmies, ko tur stāsta, un sapratām, ka ar vienu māju ir jāsāk,» teic I. Levko. Abām projekta virzītājām bijusi iespēja izvērtēt Rundāles novada domes atbalstu māju siltināšanas pasākumiem. Viņas atzīst, ka Bauskas novadā būtu daudz vieglāk īstenot projektus, ja būtu tāds atbalsts kā Rundāles novadā. Tagad daļa jauno novada saistošo noteikumu darbus atvieglo – Bauskas novads lielā apjomā līdzfinansē nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, kā arī atmaksā 15 procentu no veiktajiem pārbūves darbiem, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti.
Par spīti semināru pozitīvajām atsauksmēm, sākt projekta īstenošanu nebija viegli. Bankas kreditēšanu atteica. 12 dzīvokļu nams likās riskants objekts. Tas nozīmēja, ka cerēt uz 50 procentu līdzfinansējumu nevar. Tomēr jaunajā finanšu institūcijas «Altum» projektu atbalsta sistēmā ir paredzēts, ka šajā gadījumā var pretendēt uz «Altum» finansējumu. Finanšu institūcija nodrošināja 95 procentu finansējumu, 33 procentu apmērā dod grantu, kas nav jāatmaksā, 5 procenti pašu finansējums.
Iegulda paši
Tomēr ne visus plānotos darbus «Altum» apstiprināja. «Viņi rēķina izmaksas, kas atmaksāsies un kas ne 20 gados. Ja kāds no darbiem neatmaksāsies 20 gados, tam līdzfinansējumu nevar iegūt,» skaidro I. Levko. Tāpēc iedzīvotājiem virkni būvdarbu nācās finansēt pašiem. Bija jāatsakās no idejas ierīkot centralizētu siltā ūdens sistēmu – šie darbi projektu krietni sadārdzināja.
Viens no atsevišķi veicamiem darbiem – mājas apkures sistē-mas pārbūve. «Caurules bija no 1965. gada, kad namu uzcēla. Katru apkures sezonu sāpēja sirds, ka neko nevaram darīt ēkas ziemeļu galā, kur visu laiku bija auksti,» stāsta I. Levko.
Darbus veica SIA «Flumina», kas apkalpo arī katlumāju. «Zinājām, ka visu izdarīs kvalitatīvi, darbinieki ir zinoši, tāpēc uzticamies viņiem,» apstiprināja G. Vīgupa. Viņa saņēmusi arī pārmetumus, ka SIA «Flumina» veikums izmaksājis dārgi, vajadzējis meklēt lētāku risinājumu. «Tā ir legāla firma, kas maksā nodokļus un darbiniekiem tādas algas, lai viņi nebrauktu uz ārzemēm. Vienmēr var mēģināt paņemt dažus strādniekus par minimālu atalgojumu, bet kas atbildēs par darba kvalitāti?» saka G. Vīgupa. Apkures sistēmu namā pārbūvēja par 9609 eiro. Firma veiktajiem darbiem nodrošina piecu gadu garantiju.
Ietekmēs arī citus
Nama iedzīvotāji jau 2014. gadā piekrita renovācijai un kopš tā laika sāka veidot uzkrājumus. Cenu aptaujā uzvarēja SIA «Ductus», kas savulaik siltinājusi namus Rundāles novadā. Uzņēmēji savā mājaslapā publicējuši informāciju par četriem tur īstenotiem projektiem – «Sēļiem», «Zemgaļiem», «Kuršiem» un «Ziedoņiem». Visām ēkām siltinātas ārsienas, jumts vai ēkas bēniņi, siltināts pagraba pārsegums, mainīti logi un durvis. Mainīts vecais jumta segums vai ieklāta jauna hidroizolācija uz jumta. Vismazāk darbu veikti «Ziedoņos». Pārējās mājās siltināts cokolstāvs, renovēta esošā siltumapgādes sistēma, izveidota jauna ēkas apmale no bruģa ieklājuma, atjaunotas vai renovētas lodžijas. «Sēļos» izveidota siltumapgādes uzskaites sistēma ar alokatoriem.
Ceraukstē Centra ielas 22. namam kopējā projekta summa ir 146 584,18 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. «Mainīs logus, siltinās pa-grabu, cokolstāvu, sienas, būs cits jumts, siltinās bēniņus, sakārtos ventilāciju. Sienu siltināšanai izvēlēta 20 centimetru bieza akmensvate. Mums būs atšķirīga fasādes apdare – siltināsim ar ventilējamo fasādi, neliksim apmetumu,» skaidro G. Vīgupa. Darbus plānots pabeigt 20 nedēļās.
Viens no iemesliem, kas lika pasteigties, ir celtniecības izmaksu pieaugums. DzĪKS «Aivītes» vadība uzsver, ka, pieprasījumam pieaugot, maksa par celtniecības precēm un pakalpojumiem kāpj un nākamgad, iespējams, tā būs vēl lielāka. Ventilējamo fasādi var izbūvēt arī ziemā, kas ļauj projektu īstenot ātrāk.
Projekts mainīs arī citu DzĪKS «Aivītes» namu iedzīvotāju ikdienu. Katlumājā katrai ēkai ierīkos savu skaitītāju. Pašlaik par siltumu var maksāt pēc patēriņa vai ar izlīdzināto maksājumu – 85 centi par kvadrātmetru visu gadu, vai maksājot 1,45 eiro apkures sezonas septiņus mēnešus. Tarifs bija vienāds visām ēkām. Tagad situācija mainīsies – katrs varēs novērtēt, cik siltumnoturīgs ir viņa nams.
Kā spārni būtu pieauguši
Mūsas ciema Centra ielas 22. namā energoefektivitātes darbi tikai nesen sākušies, bet īstenotais dažiem iedzīvotājiem jau krietni uzlabojis dzīvi.
Astrīdai Samsonei nesen apritēja 79 gadi. «Dzīvoju te kopš 1966. gada. Trīs no tā laika vēl esam palikuši. Iegājām mājā visi kopā un vēl aizvien draudzīgi dzīvojam. Iesaistīties projektā bija briesmīgi bail – kā es samaksāšu? Neesmu vienīgā pensionāre krietnos gados, kaimiņienei Ausmai Ģerģei būs 90. Tomēr parakstījāmies,» stāsta sirmā kundze.
Viņai gan bija nopietns arguments – aukstums. Pensionāre dzīvo ēkas galā, kur siltumu sagaidīt līdz šim nebija izdevies. «Mainīju radiatorus. Teica, ka vajag lielākus, lai labāk silda, bet nekā. Tīrīja cauruļu līkumus – atkal nekā. Toties rēķins bija kā visiem,» situāciju raksturo A. Samsone.
Pēc SIA «Flumina» veiktās apkures pārbūves mājas ziemeļu galā beidzot ir silti. «Liels paldies meistariem, beidzot ir silti. Viņi darbus pabeidza kvalitatīvi, ātri un bija ļoti pieklājīgi. Tagad esmu dikti priecīga – kā spārni pieauguši,» laimīgi smaidot teic A. Samsone.
Skaistāk un siltāk
Vecumnieku novadā jau ilgāku laiku siltināšanas projektu mēģina īstenot Vallē, Liepu ielā 13. Tomēr, iespējams, pirmo siltinās ēku
Vecumniekos, Rīgas ielā 31 (attēlā pa labi), kur projektu vada Vecumnieku novada domes kapitāluzņēmums SIA «Mūsu saimnieks».
Aptaujātie iedzīvotāji apliecina, ka galvenais, uz ko cer, – lai pēc renovācijas nav jāmaksā daudz dārgāk un ir reāls ieguvums. Pagaidām dažos dzīvokļos karsti, citos – auksti. Kāds tur logus vaļā, bet citur salst, un visi dārgi maksā.
«Man dzīvoklī ir 22 grādi, bet citiem salst. Man ir jauni logi, radiatori. Labi, ka māju siltinās,» pauž Rasma Matuļone.
Iedzīvotāji cer, ka pēc renovācijas apsaimniekošana būs efektīvāka, ēka būs skaistāka, siltāka, ar ilgāku kalpošanas mūžu. «Esam parakstījušies, ka piekrītam, bet līdz finālam vēl tālu,» teic iemītnieki.
Bauskā gaidāms pirmais ESKO projekts
Bauskas daudzdzīvokļu namu iemītnieki šogad nolēmuši iet savu ceļu, izvēloties ESKO finansējumu ēku siltināšanai. Tas nozīmē, ka maksājumi saglabājas pašreizējā apjomā vai ir nedaudz augstāki, bet renovāciju sponsorē kāds uzņēmums, kas vēlāk pelnīs no ietaupītā maksājuma par siltumu un citiem tēriņiem.
SIA «Vides serviss» valdes locekle Linda Tijone informēja, ka pašlaik iedzīvotāju aptauja par šo darbu veikšanu ir pozitīva Vītolu ielā 2 un Salātu ielā 33. Veikts energoaudits. Tagad šo modeli piedāvās arī citām ēkām. Bauskas novada dome īsteno projektu, lai popularizētu un pilnveidotu šādu renovācijas finansēšanas sistēmu. Paredzēts, ka varētu iesaistīt pat 12 namu iemītniekus. Linda Tijone atzina, ka nelielās mājās tas var neizdoties – mazākam dzīvokļu skaitam ir lielākas izmaksas uz dzīvokli, un ESKO finansētāji var izrēķināt, ka šādu ēku neatmaksājas atbalstīt.
Aktīvi darbojas namu pārvaldniece Ingrīda Liepa, kuras vadībā jau siltinātas divas no viņas pārvaldītajām mājām. Viņa pastāstīja, ka Vītolu ielas 8. nama iedzīvotāji labprāt izvēlētos ESKO modeli, bet nepieciešams precizēt virkni jautājumu. Bērzkalnu 11. ēkai plānots īstenot renovāciju ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
