Cilvēku prātos un neprātā valda hokejs. Latvijas izlases pirmajās spēlēs pasaules čempionātā labākie bija mūsu komandas līdzjutēji, kas sabangoja snaudošo Zviedrijas pilsētu Karlstādi.
Cilvēku prātos un neprātā valda hokejs. Latvijas izlases pirmajās spēlēs pasaules čempionātā labākie bija mūsu komandas līdzjutēji, kas sabangoja snaudošo Zviedrijas pilsētu Karlstādi. Satrakojušies bija pat hokeja fani Bauskā – gan par vienīgo uzvaru, gan par zaudējumiem. Signalizēdami pa galvenām ielām traucās pusaudžu izskata jaunieši ar valsts karogu virs automašīnu jumta. Naivi, bet skaisti.
Komandas galveno treneri Kurtu Lindstrēmu dēvē arī par svešinieku Latvijai. Viņu nav interesējušas valsts čempionāta spēles, jo divus mēnešus pēc ziemas olimpiādes vienā mierā dzīvojis Stokholmā pārliecībā, ka pasaules čempionātā hokejisti «spēlēs savu spēli». Tā arī bija – ko varēja, to uzvarēja.
Daudz skaļāks par hokeja norisēm ir skandāls ap 400 miljonu dolāru vērto hokeja halli. Kas zina, kā lietas virzītos, ja notikumus neapsteigtu žurnālisti. Ir aizdomas, ka bez konkursa nolūkotie investori, Šveices kādas firmas prezidents un franču miljonārs, bijuši iesaistīti korupcijas darījumos. Finanšu ministrs G. Bērziņš augsta ranga dalībnieku komisijas sēdē bijis pret projektu ielaist Latvijā nesamērīgi lielas investīcijas, nezinot valsts saistības. Premjers A. Bērziņš licis ģenerālprokuroram pārbaudīt, vai «Neatkarīgās» žurnālisti nav saucami tiesas priekšā. Valdība šķeļas notiekošā vērtējumā: A. Bērziņš – viss ir meli; G. Bērziņš – vērienīga afēra.
Man šonedēļ nācās skatīties acīs valsts mēroga afēristam un latviešu lētticībā pat viņam noticēt. Kāpēc gan lai tas nenotiktu ar latviešu valstsvīriem saskarsmē ar vēl rūdītākiem un ar vēl lielāku ticamību bruņotiem pasaules mēroga neģēļiem? Žurnālisti ir ne vien tiesīgi brīdināt, bet tas ir arī viņu pienākums. Manuprāt, viņi ir jāuzklausa, nevis jātiesā.
30. aprīlī premjers bez konsultēšanās valdībā pieprasījis labklājības ministra A. Požarnova demisiju, jo veselības aizsardzības sistēmā iestājusies dziļa krīze. A. Bērziņš gan nav analizējis ne partijas biedra A. Glāzīša nogremdēto Rīgas novada slimokasi, ne aizlaistos «Latvijas ceļa» pārraudzītos valsts ceļus, kaut arī nauda prasīta un dota riekšavām. Jurkānam par prieku, latviskā koalīcija pašsadedzinās.
Bezspēcīga jutusies Valsts valodas centra bijusī vadītāja Dz. Hirša, nespējot pildīt valsts likumus, kuriem viņa nepiekrīt, un pašdemisionējusies. Vēl bezspēcīgāka, atklājas, ir tāda starptautiska organizācija kā ANO, kurai Izraēla neļāva(!) apmeklēt palestīniešu bēgļu nometni Dženīnā, lai pārbaudītu, vai tur nav notikušas masu slepkavības. Amerika apgalvo, ka tādu nav bijis, un ANO izveidotā pārbaudes komisija likvidēta…
Nedēļas vidū svētki bija… Jā, kam? Rubika zēniem Grīziņkalnā noteikti. Šoreiz sociālistu vadonis runājis valsts valodā. Kāds klausītājs: «Es gan neko nesaprotu, bet viņš labi runā.» Dārzā strādājot un arī smadzenēm darbojoties, tomēr neradu atbildi, kāpēc 1. maijs iezīmējams ar mūsu valsts karogu.
Rīt svētku diena. Pirms divpadsmit gadiem Latvijas Augstākā padome, 138 deputātiem balsojot par, 57 nepiedaloties un vienam atturoties, tika pieņemta Neatkarības deklarācija ar pārejas periodu, ko pārtrauca 1991. gada augusta notikumi un Latvijas neatkarība patiesi tika atjaunota.
