Divās nedēļās var izremontēt dzīvokli, uzcelt pirtiņu vai izlasīt pulka grāmatu.
Divās nedēļās var izremontēt dzīvokli, uzcelt pirtiņu vai izlasīt pulka grāmatu. Saeimas deputāti divas nedēļas domāja, rakstīja, strīdējās un visbeidzot vienojās par teikumu: “Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi, lai panāktu Latvijas okupācijas fakta vispārēju atzīšanu.” Prezidente vārdā nav nosaukta, bet “gan jau zinās past(i)nieks”.
Daudz ražīgāk strādājusi Krievijas Ārlietu ministrija un Valsts Domes deputāti, izplatot arvien jaunus paziņojumus par “rusofobisko histēriju” Latvijā, par V. Vīķes-Freibergas redzējumu, kā 9. maiju svin Rīgā, Uzvaras parkā, – ar voblu uz avīzes, degvīnu, častuškām un krievu veterānu atmiņām, cik varonīgi viņi “iekarojuši” Baltijas valstis. Tas viss un grāmata “Latvijas vēsture. XX gadsimts” likšot Krievijas parlamentam principiāli novērtēt abu valstu attiecību perspektīvas. Milzis ir aizskarts ne pa jokam.
Atkārtoti pārlasot V. Vīķes-Freibergas deklarāciju jeb skaidrojumu, kāpēc viņai jādodas uz 9. maija svinībām Maskavā, kā arī noskatoties dokumentālo filmu Latvijas Televīzijā “Tā bija Ļeņina vaina” par proletariāta vadoņa ideju pēctecību, atrodu arvien vairāk pamatojumu, kāpēc prezidentei uz Maskavu nebūtu jābrauc. Nu nebūs tur svinību divu scenāriju – ar šampanieti un bez tā, ar bijušās PSRS himnu un bez tās, ar ļeņiniskās “sarkanā terora” armijas slavināšanu un bez tās. Tagad saprotu ASV jaunās vēstnieces Latvijā K. T. Beilijas uzslavu mūsu prezidentei par viņas drosmi 9. maijā doties uz Maskavu. Diemžēl V. Vīķes-Freibergas klātbūtne pompozajās svinībās būs Latvijas okupācijas un jo īpaši tās seku netieša atzīšana par likumīgu.
Nesamērīgi postošs bija gada sākums: orkāna nodarītie milzu zaudējumi, dzelzceļa katastrofa Rīgas centrā, saindētie laši un “mazā cilvēka” reņģes, bojāgājušie Latvijas ceļos, arī saules aktivitātes neizturējušie… Vai nav par daudz? Taču mūsu rajona pareģis lielajā presē brīdina par vēl spēcīgāku viesuļvētru kopā ar sniegu.
Arī vēsturnieks A. Stranga paredzējis, ka viņš varētu būt iekļauts kaimiņlielvalsts Ārlietu ministrijas sastādītajā “melnajā sarakstā”, tāpēc uz Latvijas 20. gadsimta vēstures grāmatas atvēršanu Maskavā nebrauca. “Diena” ziņo, ka vēsturnieka priekšnojautas bijušas pamatotas. Nevēlamo sarakstā atrodoties arī visi Latvijas parlamentārās grupas demokrātisko procesu atbalstam Čečenijā locekļi. Viņu vidū arī mūsu novadniece A. Seile.
Latvijas Radio “rīta vingrotājs” Dz. Kolāts bija ieskatījies reģionālajā presē un secinājis, ka tajā esot daudz vairāk svaiga gaisa. Cepuri nost šo laikrakstu veidotāju priekšā, viņš sacīja, skarot arī slēpto reklāmu tēmu pirms pašvaldību vēlēšanām.
Vismaz divu Dārza ielas namu iedzīvotāji Bauskā ir neizpratnē, kāpēc vēl visi līdz šim nav saņēmuši ielūgumu jeb apliecinājumu par reģistrēšanu pilsētas Domes vēlēšanām. Vainīgos būs grūti noskaidrot, tāpēc pretī nolaidībai – apņēmību noskaidrot vēlēšanu iecirkni un 12. martā nepalikt mājās.
