Nepateikšu neko jaunu, jo visi vienādi klausāmies, skatāmies, lasām un vienādi brienam pa nedēļas dienām. Es tikai salikšu informāciju un tās raisītās emocijas savā secībā.
Nepateikšu neko jaunu, jo visi vienādi klausāmies, skatāmies, lasām un vienādi brienam pa nedēļas dienām. Es tikai salikšu informāciju un tās raisītās emocijas savā secībā.
Pirmdien, 20. jūnijā, biju Rīgā. Starptautiskajā autoostā nobaudīju iecienītos griķus ar balto mērci. Griķu porcija pierasto desmit santīmu vietā kļuvusi dārgāka par pieciem santīmiem jeb 50 procentiem. Tāda praksē izskatās tik bieži daudzinātā dārdzība, kam līdzi netiek ne algas, ne pensijas.
Otrdien politiski ekonomiskā divkaujā metās premjers A. Kalvītis (TP) pret ekonomikas ministru K. Kariņu (JL). Valdība noraidīja viņa ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm līdz pieciem procentiem. Cerams, ka lēmums tomēr tiks pieņemts, kad to ierosinās pareizā jeb Kalvīša partija, kā tas jau ir bijis. Latvijas Bankas prezidents I. Rimševics brīdināja: inflācija var kļūt nevadāma.
Krievija lika manīt, ka nav sajūsmināta par igauņu rīcību, ratificējot robežlīgumu ar tam pievienotu dokumentu, kas netieši norādot uz teritoriālām pretenzijām. Ja Igaunija no šī dokumenta neatteikšoties, Maskavas vēl neratificētais līgums nonākšot turpat, kur Latvijas vēl neparakstītais – papīrgrozā.
Tiesa izskatīja “TB”/LNNK Eiroparlamenta deputātu prasību pret tautas pārstāvi Saeimā N. Kabanovu par goda un cieņas aizskaršanu. Viņš no Saeimas tribīnes četrus “tēvzemiešus” nosaucis par fašistiem. Tiesa lēmumu paziņošot pēc… divām nedēļām. Bet Kabanovs tik smaida.
Trešdien, 22. jūnijā, beidzās Saeimas pavasara sesija. Deputāti, šķiet, īpaši nevēlējās uzklausīt Valsts prezidenti, zinādami, ka sukas būs jau pirms Jāņiem. Par neparakstīto robežlīgumu, par ombudsmeņa klupināšanu un pāragru priekšvēlēšanu spriedzi. Nepatīkams bija secinājums: Latvija ir pati nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Ābrams no “Skroderdienām Silmačos” teiktu – “plika kā šunamā adate”. Gribējās gan zināt, kādā vietā Eiropā esam miljonāru skaita pieauguma ziņā.
V. Vīķes-Freibergas runas laikā mūsdienu disidents A. Kiršteins, ar skaļu troksni aizcirtis durvis, atstāja zāli. Tādējādi protestējot pret kādu viņam nepatīkamu prezidentes padomnieku.
Līgo dienas, 23. jūnija, rītā jāņuzāles kāds bija saplūcis manā un varbūt vēl citos dārzos. To pārdzīvoju tāpat kā puķu audzētāji un stādītāji, redzot krietni vien paretinātās dobes Rātslaukumā.
Jāņu ugunskuri izdzisuši, pelnus aizpūtis vējš, Jāņu dziesmas… Jā, ar tām bija tā skopāk. Līgotāju bariņos pilsētā skanēja vienīgi “mehāniskā” mūzika – skaļa un vasaras saulgriežiem sveša.
Cauri svētkiem vijās auglības tēma. Brokastu reizēs un citās raidījumu pauzēs Latvijas Radio atgādināja par Jāņa stabulīti, kas nestāvēs, ja meitiņ’ to neturēs. Rīga bijusi tukša kā ASV prezidenta Dž. Buša viesošanās reizē. Ļaudis pulcējās Kuldīgā, Raiskumā, Zosēnos un daudzviet citur, garīgi un fiziski kaut uz brīdi atbrīvodamies no inflācijas, korupcijas, varas un sabiedrības pretrunu radītā stresa.
Paies Pēterdiena, un gaidīsim atkal citus Jāņus ar ugunskuriem, jaunām ziņģēm un mūžīgajām “Skroderdienām”.
