Latviešiem pārmet, ka esot pārāk aizrāvušies ar rakņāšanos pagātnē. Tāpēc šoreiz vairāk pievērsīšos nākotnei. Uz to vedina arī pagājušās nedēļas ritmi.
Latviešiem pārmet, ka esot pārāk aizrāvušies ar rakņāšanos pagātnē. Tāpēc šoreiz vairāk pievērsīšos nākotnei. Uz to vedina arī pagājušās nedēļas ritmi.
Degvielas dārdzība aug nevis pa dienām, bet pa stundām, vairāk būšot jāmaksā par biļetēm sabiedriskajā transportā, savukārt “Latvenergo” jau grasās lūgt Regulatoru atļaut paaugstināt elektrības tarifus. Zināms, ka “Latvijas Gāze” maksājumus par kurināmo paaugstinās ar 1. augustu. Pārējām lietām un pārtikai cenas ceļas bez Regulatora starpniecības. Cits citu dzen uz augšu, bet morāle krīt lejup.
Sabiedrības uzskatu šķelšanos izraisīja seksuālo minoritāšu demonstrēšanās ar karnevāla iezīmēm Vecrīgā. Rīgas Domes izpilddirektors Ēriks Škapars te ļāva, te liedza pulcēties gejiem un lesbietēm, līdz punktu pielika taisnā tiesa, atceļot Domes aizliegumu, un gājiens notika. Krasi atšķirīga bija geju un lesbiešu seksuālās orientācijas definīcija. Mācītājs Sants Latvijas Radio to nosauca par Dieva dāvanu, ar kuru viņš lepojas. Cits mācītājs sacīja: grēku vienmēr ir vieglāk attaisnot nekā uzvarēt. Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš ir pārliecināts, ka tā ir dabas kļūda, kas nebūtu jāiznes ielās. Satiksmes ministrs A. Šlesers (LPP) bija nesaudzīgāks, notiekošo nosaucot par izvirtības parādi. “Mēs esam uz kristīgām vērtībām balstīta valsts. Mēs nevaram reklamēt lielākai sabiedrības daļai nepieņemamas lietas,” šos premjera A. Kalvīša izteikumus asi kritizēja cilvēktiesību sargi. Parādi noskatījies, kāds rīdzinieks to nodēvēja par apkaunojumu mūsu tautai un Rīgas piesmiešanu. Pēc tiesas sprieduma paziņošanas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore ārzemēs skolojusies Ilze Brands-Kehre no aizkustinājuma gandrīz vai apraudājās. Jautāsit, kāds tam visam sakars ar nākotni. Domāju – vistiešākais, zinot, cik uzņēmīgi pret neparasto ir jaunieši.
Galvenie vīri, kuriem politiķi paredz iespēju nākotnē kļūt par valdības vadītāju, esot Andris Šķēle, Einars Repše, Ainars Šlesers un Aivars Lembergs. Pēdējam izredzes vislielākās, jo viņš līdz šim veiksmīgi pārvaldījis Ventspili un savus ārzonas īpašumus. Turklāt “Demokrātiskā centra” dibinātājs Māris Gulbis jau vij ligzdu Lembergam, aicinot viņu uz pārrunām par nākotni. Tās turpināšoties periodiski.
Valdības nodoms tuvākajā nākotnē no atceres dienu saraksta svītrot Latvijas okupācijas dienu 17. jūniju bija guvis pat Latvijas Politiski represēto apvienības vadības atbalstu. Voldemārs Krustiņš komentārā “Latvijas Avīzē” ir neizpratnē – kas vada šo apvienību? Koordinācijas padomes sēdē ne Gunārs Resnais (priekšsēdis), ne Pēteris Simsons (vietnieks) nav atzinuši, ka kļūdījušies, kā to izdarīja ministrs Ainars Latkovskis. Padomju vara gan prata novērtēt šo datumu, dodama 17. jūnija vārdu pat konfekšu fabrikai Rīgā.
Pretstatā mūsējiem ASV kongresa apakšpalāta pieņēmusi rezolūciju, kurā aicina Krieviju atzīt Baltijas valstu okupāciju un nosodīt to.
Šonedēļ gaidīsim premjera Aivara Kalvīša solītos sliktos pasākumus inflācijas apturēšanai. Lēmums būšot ļoti nepopulārs. Ar ko gan tautu vēl varētu pārsteigt?
