Pirms gada – 2009. gada 25. maijā – Hamburgā biju to Eiropas žurnālistu un redaktoru vidū, kuri izstrādāja un parakstīja Eiropas Preses brīvības hartu.Dokuments tika iesniegts Eiropas Komisijā. Hartas 4. pants paredz: «Jāsargā žurnālistikas informācijas avoti. Ir nepieņemami, ka informācijas avotu identificēšanas nolūkā notiek .. avīžu redakciju un žurnālistu uzturēšanās vietu pārmeklēšana un žurnālistu komunikācijas novērošana vai pārtveršana.»Es, protams, nevarēju arī neparakstīt Latvijas plašsaziņas līdzekļu darbinieku atklāto vēstuli, kas adresēta un iesniegta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tiešām pēdējie notikumi un policijas darbība sakarā ar Neo arestu un kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās «..ir raisījusi bažas par mēģinājumiem ierobežot piekļuvi informācijai, kā arī centieniem apiet vienu no žurnālistu darbības pamatprincipiem – avotu aizsardzību.. Notikušais uzskatāms par Preses likuma 22. panta pārkāpumu, jo tajā noteikts, ka uzrādīt informācijas avotu žurnālistam var likt tikai ar tiesas lēmumu..»«Bauskas Dzīve» divas reizes tiesā Bauskā un arī Zemgales apgabaltiesā ir aizstāvējusi savus informācijas avotus no izpaušanas policijai, abas reizes tiesneši tika atzinuši, ka avīzei nav jāatklāj savi avoti. Arī joprojām esam gatavi tos aizstāvēt, cik iespējams. Diemžēl policistu rīcība pēdējos notikumos, kad informācijas un avotu konfiscēšana notiek bez tiesas lēmuma, rāda, ka likumu nerespektē pašas tiesībsargājošās iestādes.Starptautiskā organizācija «Žurnālisti bez robežām» ir nosaukusi pasaules 40 visļaunākos preses vajātājus, starp viņiem iekļaujot politiķus: «Viņi ir ietekmīgi, bīstami, vardarbīgi un stāda sevi augstāk par likumu.» Negribētos, lai tas tiktu attiecināts uz Latvijas valsts politiķiem un varu… Bet nez kāpēc šo visu gribas noslēgt ar citātu no Kārļa Skalbes: «– Vai jums te neviens putns nedzied? – Nē, neviens. Reiz te kāds sāka dziedāt, bet nokāvām gan, lai netraucē.»
