Ūdens līmeņa strauja paaugstināšanās Mēmelē kavē Bauskas pils pamatnes nostiprināšanu.
Ūdens līmeņa strauja paaugstināšanās Mēmelē kavē Bauskas pils pamatnes nostiprināšanu. Pēc ilgstošām lietavām plūdi Mūsā un Mēmelē sākās 31. oktobrī.
Rodas neparedzēti šķēršļi
1. novembrī klints pamatnes nostiprināšana Mēmeles kraujā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta, informē Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis. Šogad ir jānostiprina posms 165 metru garumā, atlikuši vēl 72 metri. Šis gads nav bijis veiksmīgs, jo arī vasaras sākumā ūdens līmenis Mēmelē bija netipiski augsts, tāpēc darbu varēja sākt tikai 21. jūlijā. Turklāt no 15. līdz 26. septembrim radās iepriekš neparedzēts pārtraukums, jo Jelgavas reģionālā vides pārvalde anulēja būvatļauju kraujas nostiprināšanai.
Bauskas pils un dolomīta klints biotops atrodas dabas parkā. Tas šogad iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu teritoriju sistēmā “Natura 2000”. Lai muzejs varētu saņemt būvatļauju darbu turpināšanai, Saeimai nācās pieņemt jaunu likumu par Bauskas pils pamatnes nostiprināšanu. “Labi, ka viss notika tik ātri un varējām izmantot rudens sākuma labvēlīgos laika apstākļus darba turpināšanai,” secina Māris Skanis.
Īsteno divus projektus
Muzeja direktors atgādina, ka Mēmeles krasta nogruvumi sākās lietainajā 2001. gada vasarā. Tolaik neatliekamākais darbs bija nogāzes nostiprināšana, lai pārtrauktu zemes noslīdējumus. Tika izstrādāts projekts, kas jau ir realizēts. Šim nolūkam iztērēts 16 tūkstoš latu.
Pils atrodas uz kraujas pamatnes. Eksperti konstatēja, ka arī tā ir apdraudēta. Saplaisājusi klints var nolūzt un veidot bīstamus nogruvumus, kas apdraudētu pils stabilitāti. Tādēļ valsts uzņēmums “Meliorprojekts” 2002. gadā pēc pils muzeja pasūtījuma izstrādāja otru projektu krasta nogāzes pamatnes nostiprināšanai. Pērn muzejs saņēma valsts investīciju projekta līdzekļus 36 tūkstošu latu apmērā, lai 2004. gadā sāktu projekta realizāciju.
Pa cauruli sūknē betonu
Kādēļ augstais ūdens līmenis upē traucē nostiprināt nogāzes pamatni? Uz jautājumu atbild Māris Skanis: “Strādāt var tikai tad, ja klints pamatne ir sausa, jo celtnieki darbojas ar elektriskajiem urbjiem. Vispirms dolomīta ieži tiek attīrīti no sanesumiem, dūņām un atlūzām. Pēc tam klints ir jāurbj, lai varētu izveidot armatūras sietus. Tad ar sūkni pa īpašām caurulēm no Mēmeles otra krasta urbumu vietās tiek iesūknēts betons. Pāri upei ir izveidota speciāla sūknēšanas maģistrāle. Viena caurule atrodas Mēmeles dibenā. Kad betons veidnēs ir sacietējis, to apstrādā ar smilšu strūklu, lai virsma nav spoža un gluda, jo “ielāpu” vietām nevajadzētu būt uzkrītošām. Celtnieki izmanto hidrotehnisko betonu, kas sacietē arī ūdenī. Patiesībā arī neliels sals nevarētu būt šķērslis, ja vien ir iespējams atsūknēt no klints pamatnes ūdeni, lai veiktu urbumus.”
Līdz šim strādnieki upē veidoja aizsprostus no smilšu maisiem un nepārtraukti atsūknēja no klints pamatnes lieko ūdeni. Taču pirms nedēļas sākušies plūdi vairs neļauj to darīt.
Šodien pieņems lēmumu
Bauskas rajona Padomē šodien, 8. novembrī, notiek sanāksme, kurā tiekas projekta autori, būvdarbu veicēji, tehniskais uzraugs un pasūtītāji. Tā kā ūdens līmenis upē nekrītas, nepieciešams pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību. Muzeja direktors domā, ka darbu varētu turpināt arī ziemā, ja vien upe neaizsals, kas ir maz ticams. Mēmele ir strauja, tāpēc ledus slānis šajā posmā izveidojas tikai īpaši bargās ziemās.
Kraujas pamatnes bīstamo vietu aizpildīšana ar betonu ir ātrākais veids, kā “salāpīt” klinti, norāda Māris Skanis. Turklāt betons ir vienīgais materiāls, ko iespējams sūknēt. Citas tehnoloģijas objektā nevar izmantot, jo stāvajai kraujai piekļūt ir neiespējami. Arī Kokneses pilsdrupu nostiprināšanai ir izmantotas ar betonu pildītas veidnes. Protams, betona stiprinājumi krastu neizdaiļo, tādēļ nākamajā posmā uzmanība tiks veltīta ainavas veidošanai.
