Codietis INGUS OSTROVSKIS, kuram ir 17 gadu, šogad sekmīgi beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas 1. kursu.
Codietis INGUS OSTROVSKIS, kuram ir 17 gadu, šogad sekmīgi beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas 1. kursu.
Vasaras brīvlaiku viņš pavada, strādājot firmā “Flumina”, kas ierīko apkures sistēmas. Topošais mākslinieks rok zemi, loka caurules un veic citus vienkāršus fiziskus darbus.
Negaidīts pavērsiens
Ingus izvēle pēc Codes pamatskolas 9. klases absolvēšanas pārsteidza daudzus, arī viņa pasniedzējus Bauskas mākslas skolā. Bija radies iespaids, ka puisim labi padodas eksaktie priekšmeti, bet māksla ir patīkams vaļasprieks.
Taču Ingus domāja citādi un izrādīja negaidītu apņēmību, lai sasniegtu izraudzīto mērķi. Aizpagājušajā pavasarī divus mēnešus viņš cītīgi apmeklēja J. Rozentāla mākslas vidusskolas sagatavošanas kursus, vienlaikus gatavojoties arī izlaiduma eksāmeniem 9. klasē. Par sagatavošanas kursu lietderību profesionālajās izglītības iestādēs un augstskolās valda pretrunīgi viedokļi, taču Ingus ir pārliecinājies, ka viņa rīcība bijusi pareiza: “Kursi ir vajadzīgi, lai gūtu priekšstatu par skolas izvirzītām prasībām reflektantiem. Slodze bija ļoti liela, jo katru nedēļu tika uzdoti mājasdarbi zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā. Tas izrādījās labs treniņš pirms iestājpārbaudījumiem.”
Attīsta gribasspēku
Mākslas vidusskolā jaunieši apgūst arī vispārējās vidējās izglītības programmu. Pirmajā kursā ir arī septiņi obligātie mākslas priekšmeti, ieskaitot anatomiju, veidošanu, datordizainu, dekoratīvo noformēšanu un mākslas vēsturi. Katru dienu notiek zīmēšanas, gleznošanas un kompozīcijas nodarbības. Pēc 3. kursa audzēkņi var specializēties multimediju dizainā, glezniecībā vai fotodizainā.
Ingus ir nolēmis pievērsties multimediju dizainam, kas, viņaprāt, ir visperspektīvākā pielietojamās mākslas nozare. “Jebkura veida reklāma, dizaingrafika, videodizains Latvijā ārkārtīgi strauji attīstās. Nozares speciālisti jau tagad ir ļoti pieprasīti un pietiekami labi atalgoti. Veicot dažus nelielus pasūtījumus, sapratu, ka pats galvenais man ir panākt nevainojamu rezultātu. Šim mērķim ir pakļauts viss process,” atklāj Ingus.
Katra diena skolā paiet intensīvā darbā, stundas parasti beidzas ap pulksten 17. Pārnākot mājās, Ingum reizēm ir gadījies iekrist gultā, domājot: “Kāpēc tas viss man ir vajadzīgs?” Taču, no rīta pamostoties, noskaņojums ir mainījies un atkal puisis uz skolu dodas ar prieku. Viņš atzīst: “Es vairs nevarētu mācīties vispārizglītojošā skolā – tur skolotāji liek to darīt, bet mums pašiem sevi ir jāpiespiež, ja gribam kļūt par labiem speciālistiem. Pirmais kurss ir visgrūtākais, daudzi tādu spriedzi nespēj izturēt. No mūsu kursa jau ir aizgājuši seši studiju biedri.”
Izvēle atkarīga no pašiem
Mākslas studentiem ikdienas tēriņi ir lielāki, jo pašiem jāpērk visi nepieciešamie materiāli – kvalitatīvs papīrs, audekli, eļļas krāsas, zīmēšanas piederumi un citi mākslinieku darbarīki, kas nav lēti.
Ingus jūt vecāku nemitīgu gādību un ieinteresētību par viņa studijām, taču piemetina: “Man ļoti gribas ātrāk kļūt finansiāli neatkarīgam, lai justos patstāvīgs un par sevi pilnīgi pārliecināts.” Droši vien tāpēc sezonas darbu uzņēmumā “Flumina” puisis neuzskata par apgrūtinājumu, bet par fizisku aktivitāti, kas veicina arī jaunu iemaņu apguvi.
Daudzi vecāki piesardzīgi izturas pret bērnu nodomu turpināt mācības Rīgas vidusskolās un profesionālajās izglītības iestādēs, tādējādi cenšoties viņus pasargāt no dažādām negācijām. Par to Ingum ir savs viedoklis: “Viss sliktais – narkotikas, alkohols, šaubīgas kompānijas – ir arī Bauskā un citās apdzīvotās vietās. Tikai no paša atkarīgs, kāda būs izvēle. Skolā man ir tik interesanti, ka nekādas citas izklaides nešķiet vilinošas. Pat klubus nemēdzu apmeklēt, jo daudz jaukāk ir pavadīt laiku kopā ar draugiem un skolas biedriem.”
