Sākums «Bauskas Dzīvē» 29. jūnijā.
Sadraudzības pilsētā Ripinā baušķenieki – domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka un domes deputāts, Codes pagasta zemnieks Arnolds Jātnieks – apmeklēja tā dēvēto ekonomikas zonu un tajā izvietotās ražotnes. Teritoriju palīdzējusi attīstīt pilsētas pašvaldība, nodrošinot uzņēmējiem pieejamu infrastruktūru. Skatot līdzībās ar Bausku, – poļi īstenojuši ideju par industriālo un loģistikas parku.
Industriālais parks ar infrastruktūru
Ekonomikas zona ar pašvaldības atbalstu izveidota 5,5 hektāru teritorijā. Tur darbojas konditorejas fabrika, kas bija arī viena no Ripinas jubilejas svētku atbalstītājām. Te strādā plastikāta un papīra iepakojumu ražotne, darbojas uzņēmums «Damix», kurā izgatavo aprīkojumu lielveikaliem – metāliskos iepirkumu ratiņus, dažādas vitrīnas, plauktus u. c. lietas. Pašlaik Polijā labi zināmajai putnu fabrikai «Cedrob» te tiek būvēta apjomīga barības ražotne, kuras jauda būšot 50 tūkstoš tonnu putnu barības mēnesī, te investēti 22 miljoni zlotu, strādās 80 – 100 darbinieku. Sniedzot šīs ziņas, pilsētas municipalitātes vadība lēš, ka šī būšot lielākā šāda veida ražotne Polijā.
Viesiem – baušķeniekiem un Pakrojas delegācijai – tika izrādīts arī pašvaldības siltuma ražošanas uzņēmums, kas apkurina vietējos daudzstāvu namus. Palēnām atsakās no oglēm, pašlaik apkurē tiek izmantota gan gāze, gan ogles apmēram līdzīgās daļās. Kā minēja
I. Ruhocka, «Bauskas siltums» strādā mūsdienīgāk, nupat jau tiek noskaidrots būvnieks jaunās šķeldas katlumājas celtniecībai, tā darbosies līdzās gāzes apkurei.
«Damix» uzņēmumā tā komercdirektors Marcins Rzečevskis atklāja, ka viņu klienti ir lielveikali daudzviet pasaulē, arī «Maxima» un «Norfa» Lietuvā un «Depo» Latvijā. Klienti ir starptautiski zināmi zīmoli «Knorr», «Kokakola» u.c. Šajā veikalu aprīkojuma ražotnē strādā
300 darbinieku. Uzņēmuma vadība teic, ka «Damix» ir Eiropā otra lielākā iepirkumu ratiņu izgatavotāja. «Bauskas Dzīve» birojā pamanīja, ka sienas rotā apbalvojumu plāksnes «Biznesa gazele», kas Ziemeļaustrumeiropā tiek pasniegtas strauji augošiem uzņēmumiem. Uz jautājumu par strādājošo algām skaidru atbildi nesagaidījām, bet tā esot virs valstī noteiktās minimālās.
Jāatgādina, ka šāda ražošana tiek attīstīta pilsētā, kurā mīt 16 950 iedzīvotāju, un joprojām ļaudis kā svarīgāko problēmu min bezdarbu. Ripinas mērs Pāvels Gžibovskis apliecināja, ka vīrieši darbu varot atrast, bet sievietes ar darbavietām nav nodrošinātas.
Skolās – reliģijas mācība
Bija iespēja ļoti rūpīgi iepazīt izglītības sistēmu Ripinā un vairākas pilsētas skolas un bērnudārzus, kā arī sporta un atpūtas kompleksus.
Poļu draugi augstu novērtē mūsu draudzību, kas palīdz gūt jaunas idejas dažādās dzīves jomās, iepazīt vienam otra kultūru. Bauskas Valsts ģimnāzijas un Ripinas Jozefa Vibicka ģimnāzijas pedagogu un audzēkņu sadarbība, apmaiņas vizītes stimulē uzlabot mācību procesu un dažādot sporta, izglītības un atpūtas iespējas. Ripinas pašvaldības izglītības nodaļas direktore Malgožata Švitaļska minēja piemēru, kā ripinieši toreizējā Bauskas 1. vidusskolā ieraudzījuši interaktīvo tāfeli, mājās pārbraukuši, uzrakstījuši projektu, lai šādām tāfelēm gūtu Eiropas Savienības finansējumu. Tas arī noticis, un tagad visās skolās, kuras baušķenieki apmeklēja, ar lepnumu tika rādītas interaktīvās tāfeles.
Atšķirībā no Latvijas, katoliskajā Polijā mācību procesā noteikta reliģijas mācība – visos izglītības posmos ir divas stundas nedēļā. Baušķenieki un pakrojieši apmeklēja pāvesta Jāņa Pāvila II vārdā nosaukto skolu, kas ir labi aprīkota, mājīgi un gaiši iekārtota. Gaiteņos – pāvesta piemiņas stūrīši, visās klašu telpās Jāņa Pāvila II portreti, ir izveidots arī īpašs muzejs pāvestam.
Pakrojas pašvaldības vadītājs Sauļus Gegiecks apbrīnoja klašu aprīkojumu skolās, viņu reģionā allaž kaut kam naudas pietrūkstot – ja nopērkot jaunas tāfeles, neesot modernu solu vai krēslu. Bet Ripinā izskatoties, ka visa pietiekot. Baušķenieki savukārt pamanīja, ka ripinieši dalīto atkritumu grozus novietojuši arī skolās, jau bērniem māca atkritumu šķirošanu.
Bērnudārzos – piecas stundas
Ripinā katra skola ir nosaukta kāda Polijas vēsturei nozīmīga cilvēka vārdā. Baušķenieku draugu ģimnāzija, piemēram, nes dzejnieka, rakstnieka un Polijas valsts himnas autora Jozefa Vibicka vārdu. Arī šis akcents veido patriotisma jūtas jauniešos. Ģimnāzijas foajē var skatīt daudz kausu, ko skolēni ieguvuši sacensībās. Tur redzams arī no Bauskas atceļojušais kauss «Par 2. vietu futbolā 5. jaunatnes olimpiādē Bauskā 2014. gadā».
Ripinas pašvaldības izglītības nodaļas direktore Malgožata Švitaļ-ska pastāstīja, ka pēdējos desmit gados izglītības iestādes Polijā zaudējušas 40 procentu audzēkņu, tikai tagad bērnu skaits sākot stabilizēties. Mazāk bērnu – mazāk nepieciešams pedagogu, desmit procentu skolotāju Ripinā esot par daudz. Pilsētas skolās mācās ap 55% zēnu un 45% meiteņu. Kā problēmu M. Švitaļska min laboratoriju trūkumu skolās. Tās nepieciešamas, lai mācītos eksperimentējot, tālab izglītības nodaļa strādā šajā virzienā, meklējot iespējamos finansējuma avotus. Baušķenieki to arī pamanīja – mūsu vidusskolu un ģimnāzijas ķīmijas un fizikas kabineti ir labāk aprīkoti.
Ineta Ruhocka akcentēja pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējumu Ripinā, to darba organizāciju un iekārtojumu: «Interesanti, ka pašvaldība un valsts mazuļu uzturēšanos bērnudārzā apmaksā piecas stundas dienā, tikai apmācības laiku. Ja vecāki vēlas, lai bērniņš te uzturētos un tiktu pieskatīts ilgāk, vecāki šo laiku apmaksā paši.» Domes deputāts Arnolds Jātnieks, iepazinies ar šo sistēmu Ripinā, uzskata, ka šāda pieredze būtu jāpārņem arī Bauskā.
Ieguvējas ir abas puses
Saistoša vizīte bija Ripinas sporta centrā, kurā ir sporta zāle, baseins, atpūtas zona ar ūdensatrakcijām, pirts zona un boulinga zāle, kas ļāva novērtēt un salīdzināt Ripinas esošo sporta centru ar Bauskā plānotajām sporta būvēm – sporta halli un daudzfunkcionālo sporta un atpūtas centru, uzskata I. Ruhocka.
Izbūvēt sporta centru ar baseinu Ripinā paspēja, iegūstot Eiropas Savienības atbalsta finansējumu, tas nodots ekspluatācijā 2011. gadā. Būvniecības izmaksu 20 procentus, kā arī uzturēšanas izmaksas kopīgi sedz Ripinā darbojošās trīs pašvaldības, ko saprotamībai varētu dēvēt par pilsētu, novadu un rajonu. Uzturēšana prasa pusmiljonu eiro gadā, pusi vajadzīgās naudas iekasē no ieejas biļetēm, otru pusi sedz trīs minētās pašvaldības.
Sadraudzības pašvaldību sadarbību un vizīti Ripinā rezumē Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks: «Šāda veida sadarbībā visvērtīgākā ir pieredzes apmaiņa, kurā ieguvējas ir abas puses. Uzskatu, ka daudz iespaidu un ideju var iegūt tuvākajās ārvalstīs, jo tajās ir līdzīgas problēmas. Ripinas pilsēta ir nedaudz lielāka par Bausku, un ar to mums ir ilgstoša sadarbība, it īpaši izglītības jomā. Mums ir līdzīgs pagātnes mantojums, arī ekonomiskā situācija un dzīves līmenis ir apmēram tāds pats. Manuprāt, Ripina tikusi tālāk investīciju piesaistes jomā, viņiem uzcelts moderns sporta un atpūtas centrs ar peldbaseinu un pirtīm, bet mums pārākas ir izglītības un kultūras iestādes.»
UZZIŅAI
Valūta – poļu zloti (PLN), 1 EUR = 4,16 PLN.
Minimālā alga Polijā – 450 eiro.
Pievienotās vērtības nodoklis: 23%, bet pakalpojumiem tas ir tikai 8% un pārtikai – 7%.
