Rīgas apgabaltiesa Ilmāru Poikānu jeb Neo atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba. Tas tikai liecina, ka datorspeciālista mēģinājums atklāt slēptu problēmu bija pamatots, – par problēmu aktualizēšanu Latvijā saņem sodu.
Šo lēmumu var ielikt vienā plauktiņā ar četru arestēto baušķenieku lietu, kurus apvainoja grautiņu sarīkošanā Rīgā. Skaļie vārdi un solījumi rūpēties par tautu ir Latvijas varasvīru uzmālēts paviršs plakāts uz teju sabrukuša nama fasādes. Nodokļi ir nauda, ko iekasē no iedzīvotājiem šī nama atjaunošanai un remontam, bet sabiedrībai atklātais finansējuma izmantojums ir mālējumi uz audekla, kas apklāj īsto «būvi». Tos, kas iedrošinās paskatīties aiz skaistā plakāta un paust savas domas par to, kā notiek nama aprūpe, nevis uzklausa un labo kļūdas, bet gan soda. Lai nelien! Turklāt lai nelien ne tāpēc, ka uztrauktos par padomiem, bet gan tādēļ, ka tas apdraud «pīrāga» dalīšanu, kas no tautas iekasēts «nama» aprūpei. «Pīrāgs» ir svēts. Jūs varat pieteikties brīvprātīgi slaucīt lapas mājas priekšā, izkrāsot smukāk kādu no plakāta stūriem, bet nelieniet tam garām un nemāciet, kā «pīrāgu» dalīt!
Būs vērtīgi uzzināt, kādu sabiedrisko darbu valsts uzticēs Ilmāram Poikānam. Ja valdība meklētu lielāko labumu, tad pētniekam noteikti uzdotu atrast drošības caurumus vēl kādā valsts iestāžu datubāzē. Tomēr diez vai – būs bail, ka vēl kaut ko atradīs. Mūsu valstij vairāk raksturīgi aizsūtīt grābt lapas cilvēku, par kura darbu, idejām un padomiem citur maksā tūkstošus eiro, no sirds vēl pasakot paldies.
