Daudzo šodienas jubilāru vidū izvēloties codieti LAIMONI RIGASTU, saistīja gadu skaitlis 49. Četrdesmit vairs nav, bet 50 arī vēl ne.
Daudzo šodienas jubilāru vidū izvēloties codieti LAIMONI RIGASTU, saistīja gadu skaitlis 49. Četrdesmit vairs nav, bet 50 arī vēl ne.
Nelaime, ilūzijas…
“Par manu vecumu nerunāsim, jūtos kā savos 22 gados,” sacīja Laimonis. Vēlākā sarunā viņš gan atklāja, kāpēc tieši šis gadskaitlis viņam ir nozīmīgs. Pirms 27 gadiem (gaviļnieks domīgi noteic: “Re, kāda skaitļu spēle – šodien taču 27. oktobris!”) Laimonis cieta ceļu satiksmes negadījumā un uz visu mūžu iesēdās invalīda ratiņkrēslā. “Dažbrīd šķiet, ka dzīve apstājusies uz 22 gadu sliekšņa. Dažreiz Bauskā uz ielas ieraugu četrdesmitgadīgus vīrus un nodomāju – ir gan veci, bet par divdesmitgadniekiem spriežu – nu gluži kā es,” ar labestīgu smaidu sejā stāsta jubilārs.
Taču ar skaistām ilūzijām dzīvi nepiemānīsi, tāpēc Laimonis likteņa lēmumam turas pretī ar lielu darba sparu un dažādu amatu meistarību. Viņš izrāda lietas, ko pats savām rokām sameistarojis, kā jaunāko veikumu minot gaumīgu virtuves darba virsmu, kurā iemontēta elektriskā plīts.
Atmiņā ziemeļblāzma
Drēgnos un pelēcīgos rudens vakaros Laimoņa domas aizklejo atmiņu ceļos, dažbrīd nonākdamas arī tālajā Krievijas pilsētā Arhangeļskā. Tur pagājuši divi obligātā militārā dienesta gadi. To smagums sen izgaisis no prāta, taču acu priekšā joprojām izdodas uzburt krāšņo dabas brīnumu – ziemeļblāzmu. Latvijas puisim šī skarbās ziemeļu zemes debesu puķe atmiņā iespiedusies jo spilgti. Kad sapņi pavēršas nākotnes virzienā, Laimonis nosaka stingri un pārliecināti: “Nākotnē sev gribu labu veselību. Pēc visa pārdzīvotā esmu apjautis, ka laba veselība ir pats galvenais dzīvē. Pat “biezie” ar saviem piestūķētajiem naudas makiem to nevar nopirkt. Tāpēc esmu priecīgs par katru dienu, kad nekas nesāp, kad ir laba pašsajūta, kad domas raisās pie kāda darba.”
Saskatīt pozitīvo
Lietains un auksts rudens Laimonim nepatīk, viņš ir vasaras cilvēks, alkst siltuma un saules. Varbūt tieši šī tieksme uz gaismu mobilizējusi jubilārā optimismu. Kad vaicāju par politiku, par šodienas dzīvi, katram Laimoņa secinājumam ir pozitīva noskaņa. “Ar laiku viss nokārtosies – politikā, ekonomikā. Nevar uzreiz gribēt kārtību un pārticību. Kurnētājiem iesaku atcerēties Bausku, piemēram, 90. gadu sākumā. Tukšos veikalus, rindas pēc benzīna, apdrupušo Mēmeles tiltu. Šodien apkārtnē var saskatīt tik daudzko labu un paveiktu. Ir vien jāgrib redzēt,” atvadoties vēl jubilārs, kurš vēl promejot atgādina – 49 tas ne tuvu nav 50.
