Bieži dzirdēts, ka studiju laiks ir pats skaistākais. Tad iegūstam profesionālajā dzīvē nepieciešamas zināšanas, iepazīstamies ar interesantiem cilvēkiem un jauki pavadām laiku. Nereti notiek arī visai jokaini atgadījumi.
Zelta ornamenti
Tādus mirkļus savos studiju gados pieredzējusi baušķeniece Monta. Reiz uzdots mājas darbs – jādodas uz kādu tūristu apmeklētu vietu, pēc tam par to jāuzraksta vērtējums un darbs elektroniski jāiesniedz. Kad meitene pēc Rundāles pils apmeklējuma atgriezusies kopmītnēs, pie viņas atnācis ciemiņš. Abi bijuši labā omā un smejoties izveidojuši mājas darba joku versiju. Pēc laika ciemiņš devies prom, Monta uzrakstījusi mājas darbu un to elektroniski iesniegusi.
Lektors neesot bijis ātrs darbu vērtētājs, atzīmes studenti uzzinājuši pēc mēneša. Montai vērtējuma nebija, turklāt viņa bija uzaicināta uz individuālu sarunu pie lektora. Pasniedzējs meitenei teicis, ka viņam patīk radoši studenti, tomēr Monta neesot līdz galam izpratusi uzdevuma nosacījumus.
Šajā brīdī Montas vaigi kļuvuši sarkani kā tomāti. Viņa sapratusi, ka vairāku lappušu vērtējuma vietā aizsūtījusi izklaidējoties sarakstīto joku rindkopu. Tajā bija daiļrunīgi aprakstīts, ka viņu neinteresējot «s… zelta ornamenti» un viņa daudz labprātāk pils apskates vietā gribētu ēst saldējumu. Kļūme tika novērsta jau tajā pašā dienā, kad Monta pasniedzējam nosūtīja darba īsto versiju.
Neuzmanīga telefona saruna
Pamazām aizritēja pārējie studiju gadi, un pienāca bakalaura darba tapšanas laiks. Augstskolas izskaņā jauniete ar sabiedrisko autobusu devās no kopmītnēm līdz augstskolai, lai komisijai aizstāvētu sagatavoto bakalaura darbu. Viņa bija tik ļoti uztraukusies, ka, meklēdama mierinājumu, nolēma piezvanīt mammai. Monta skaļi un plaši stāstīja, ka komisija gan jau būs stingra un nežēlīgi uzdos jautājumus, lai viņu iegāztu. Kad mammai beidzot izdevies meiteni nomierināt, abas beigušas sarunu.
Taču mirklī, kad Monta lika somā telefonu, viņa sajuta uz pleca roku. Pagriezusies viņa ieraudzīja, ka rokas īpašniece ir viena no bakalaura komisijas pārstāvēm, kura dzirdējusi visu studentes telefona sarunu.
Arī viņa centusies Montu mierināt, paužot, ka bakalaura darbu vērtētāji cilvēki vien esot un viņu mērķis neesot studentus turēt augstskolā vēl kādu gadu. Tā abas norunājušas aptuveni desmit minūtes. Šajā laikā komisijas pārstāve jaunietei sniedza padomus, kā pareizi atbildēt uz jautājumiem, kā runāt, lai iekļautos laikā. Abas pēc tam pasmējušās un tikušās aizstāvēšanas laikā. Monta savu bakalaura darbu veiksmīgi aizstāvēja un augstskolu pabeidza.
