Nedēļas pirmā puse visā Latvijā aizritēja Līgo zīmē. Kā liecina oficiāli apkopotā informācija – šogad svētki aizvadīti diezgan mierīgi. Gūto savainojumu daudzums Līgo naktī nepārsniedza brīvdienu vidējo skaitu, ar svētku svinēšanu saistītās traumas nav bijušas pārāk smagas. Iespējams, tas pateicoties lietum, kas daudzus līgotājus mudināja ilgstoši neatrasties pie uguns un naktī nepeldēt.
Mediķi informē, ka Latvijā pieci cilvēki guvuši apdegumus, lecot pāri ugunskuram. Divi aizrijušies, ēdot šašliku. Svētki ir galā, bet tāpēc nevajadzētu atslābt. Modrība jāsaglabā arī ikdienas gaitās.
«Tuvojoties vasarai, mani satrauc divas lietas – odu daudzums, kā arī potenciāli lielais bojā gājušo skaits Latvijas ūdenstilpēs,» ir teicis Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Roberts Fūrmanis. Statistika rāda, ka visvairāk noslīkušo ir tā sauktajās vietējās pludmalēs, ar ko domāta katra ciema ūdenstilpe. Latvijā gadā noslīkst vidēji 171 cilvēks. Noslīkušo skaits pēdējos trijos gados ir pieaudzis no 157 upuriem
2012. gadā līdz 194 mirušajiem 2014. gadā. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik bojāgājušo ceļu satiksmes negadījumos, par kuriem sabiedrībā runā nemitīgi.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apkopojis ieteikumus, kā uzvesties pie ūdens – neej peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, nepeldi viens pats, nelec no augstuma, neej ūdenī alkohola reibumā. Ja notiek nelaime pie ūdens, cietušais jāglābj tikai tad, ja tas neapdraud paša dzīvību, jāsargājas no slīkstošā tvēriena. Ja nepieciešams, jāveic atdzīvināšanas pasākumi un jāizsauc mediķi. Tas skan gluži kā ābece, bet panikā mēdz aizmirsties, un notiek nelaime. Situāciju uzlabotu, ja pašvaldībā būtu oficiāla peldvieta ar glābējiem.
