Bauskas kultūras nama drāmas kopai pirms 45 gadiem tika piešķirts Tautas teātra nosaukums.
Bauskas kultūras nama drāmas kopai pirms 45 gadiem tika piešķirts Tautas teātra nosaukums. Šis statuss nozīmēja, ka ir sasniegta augsta profesionalitāte. Goda nosaukumu 1959. gadā saņēma vēl seši Latvijas amatierteātri.
Liktenīgais “Zvejnieka dēls”
Baušķenieces Veltas Kugrēnas atmiņa glabā daudzus 50. gadu kultūras notikumus pilsētā. Viņa un dzīvesbiedrs Raimonds Kugrēns bija vietējā amatierteātra aktieri un režisori. Velta un Raimonds Bauskā ieradās 1948. gadā un sāka strādāt par skolotājiem pilsētas pamatskolā, nodibināja un vadīja tautas deju kopas. Ventspilī Velta bija absolvējusi Zeltmata drāmas studiju, Jelgavā mācījusies plastikas kursos. Kugrēnu ģimenes pirmais Bauskas periods turpinājās līdz 1960. gadam. Pēc tam viņi pārcēlās uz Ventspili.
Pilsētas inteliģences iecienīta pulcēšanās vieta bija kultūras nams. Tas atradās pašreizējā Novadpētniecības un mākslas muzeja ēkā. Daudzi baušķenieki darbojās drāmas kopā, ko 40. gadu beigās vadīja režisors Jānis Šulcs – fotogrāfa Laimoņa Šulca tēvs. “Tieši viņš mūs ievilināja amatiertrupā. Režisors gatavojās iestudēt lugu “Zvejnieka dēls” un Raimondam piedāvāja Oskara lomu, bet es spēlēju māsu Olgu. Drāmas kopā darbojās aptuveni 20 aktieri. Visi strādāja meistarīgi, bija jauni un aizrautīgi,” atceras Velta Kugrēna. Viņa min aktierus Ritu Taukuli (Kārkliņu), Jāni Kārkliņu, Mirdzu un Ziedoni Purvus, Natāliju un Voldemāru Ābeltiņus, Elzu Mengoti.
Bauskas amatierteātrī spēlēja Žanis Ate, kurš vēlāk kļuva par televīzijas režisoru. Savukārt Emīlija Kūla un Gunārs Turķis drīz pārcēlās uz Liepāju, jo viņiem tika piedāvāts darbs profesionālā teātrī. Robertu Zēbergu – Codes skolotāju – režisors Pēteris Lūcis iekļāva Valmieras teātra trupā. “Baidos, ka esmu kādu piemirsusi. Cilvēkiem varētu būt sāpīgi, ja viņus nepiemin,” Velta Kugrēna ir acīmredzami satraukta. Viņa teic, ka Natālijas un Voldemāra Ābeltiņu apkopotā Bauskas Tautas teātra hronika esot daudz pilnīgāka un precīzāka, jo katra fotogrāfija ir datēta.
Katru gadu – trīs lugas
Var apbrīnot Bauskas amatierteātra režisoru un aktieru entuziasmu un vērienu, pēckara periodā iestudējot nopietnu un sarežģītu repertuāru. Laikraksta “Bauskas Darbs” 1959. gada 15. janvāra numurā ir publicēta intervija ar pilsētas kultūras nama māksliniecisko vadītāju Raimondu Kugrēnu. Viņš norāda, ka 12 gados iestudētas 38 lugas. To vidū – “Tēvocis Vaņa”, operetes “Brīvie vēji”, “Zilo ezeru zemē”, “Pilsētiņa pie Volgas”, “Zaļā pļavā”. “Lai saņemtu Tautas teātra nosaukumu, drāmas kopai vismaz piecus gadus bija jāstrādā ar teicamiem panākumiem, katru gadu jāiestudē vismaz trīs vairākcēlienu lugas un jāsniedz desmitiem izrāžu rajonā un citviet Latvijā,” intervijā uzsver Raimonds Kugrēns.
Ar lielu pietāti Velta Kugrēna runā par režisori Valēriju Rozenbergu – Mihaila Čehova skolnieci: “Ļoti spilgta režisore, īsta profesionāle. Viņai bija raksturīga iedziļināšanās psiholoģijā, kas arī noteica repertuāra izvēli.”
Meistarības noslēpumi
Daudzi joprojām brīnās, kā mazpilsētas teātris varēja iestudēt populārus mūziklus, jo nevienam taču nebija akadēmiskas vokālās izglītības. Noslēpumu atklāj Velta Kugrēna: “Mans vīrs teātrī nodibināja vokālo ansambli. Aktierus brauca mācīt pedagogs no Nacionālās operas. Es veidoju uzvedumu horeogrāfiju, jo man bija pieredze, vadot tautas deju ansambļus un kādu laiku strādājot par rajona deju kopu virsvadītāju. Dekorācijas izrādēm gatavoja pazīstami scenogrāfi no Rīgas teātriem, un tās patiešām bija izteiksmīgas.”
Raimonds Kugrēns ir iestudējis operetes “Pilsētiņa pie Volgas”, “Zilo ezeru zemē”, savukārt Velta bijusi mūzikla “Zaļā pļavā” režisore. “Mēs nebijām konkurenti. Neskaudām viens otra panākumus, bet spējām par tiem priecāties,” viņa atklāj. “Raimonda laikā Tautas teātrī ienāca daudz jaunu aktieru – arī Valija Ramane, Rita Jaktena, Kreicbergu ģimene. Dalībnieku kopējais skaits sasniedza sešdesmit. Acīmredzot tas bija režisora Kugrēna personības valdzinājums un spēja aizraut citus.”
Nevar uzņemt visu dinastiju
Kugrēnu dēls Gunārs 1959. gadā iestājās Latvijas Konservatorijas aktieru kursā. Arī vecāki nolēmuši, ka ir jāstudē režija. Raimonds nokārtojis iestājeksāmenus, bet Veltai nācies atkāpties. “Es nevaru vienā gadā uzņemt augstskolā visu Kugrēnu dinastiju!” paziņojusi konservatorijas pasniedzēja – režisore Vera Baļuna. Raimonds augstskolu absolvējis vienā gadā ar dēlu, bet dzīvesbiedre vairāk nav mēģinājusi kļūt par studenti.
Bauskas rajona Īslīcē Velta Kugrēna ieradusies, kad tuvojies pensijas vecums: “Mani uzaicināja vadīt klubu toreizējā kolhozā “Priekšzīme”. Vienkārši gribēju nopelnīt lielāku pensiju, jo tur maksāja vairāk nekā iepriekšējā darbavietā Stučkā (Aizkrauklē). Īslīcē nodibināju deju kopu, vokālo ansambli, iestudēju izrādes. Pat šūšanas pulciņu dāmām noorganizēju. Dzīvoju viena pati lielajā klubā, draudzene par mani brīnījās.”
Visi ceļi ved uz Bausku
Jaunības pilsētā 80. gados no Kuldīgas pārradās arī Raimonds, lai atkal kļūtu par Bauskas Tautas teātra režisoru. Lielākā daļa viņa audzēkņu joprojām darbojas trupā.
Pēc Raimonda nāves arī Veltai Bauska kļuva par pastāvīgu dzīvesvietu. Viņa uztur draudzīgas attiecības ar vairākiem vecākās paaudzes bijušajiem aktieriem un ļoti uzmanīgi seko norisēm Tautas teātrī. Velta Kugrēna ir noskatījusies visus iestudējumus, izņemot divas jaunākās lugas. Viņa mudina: “Noteikti uzrakstiet, ka režisores Ināras Hegenbartes izaugsme ir acīmredzama. Viņa ļoti daudz mācās. Esmu dzirdējusi, ka Ināra apmeklē arī Mihaila Gruzdova vadītos kursus.”
Pret entuziastiem, kuri brīvo laiku velta darbam Tautas teātrī, Velta Kugrēna izjūt lielu cieņu. Viņasprāt, biežāk būtu jāsaka labi vārdi, lai uzmundrinātu un iepriecinātu, jo teātra trupas lielākā vērtība ir cilvēki.
