Rundāles novada Svitenes pagastā aiz parka uzslieta padomju laikā celtu māju rinda. Ceļa galā pirms ciemata robežas Līvānu māju kolonnu noslēdz Augusta un Ināras Bubinsku aprūpētie «Mālkalni».
Bija iecerēti «Dzintari»
Saimnieki, apsēdušies uz soliņa pie namdurvīm, stāsta, ka ēkai nav senas vēstures. Tā celta 1986. gadā līdz ar citām Līvānu tipa mājām. Ģimene ar trim bērniem – Guntaru, Aigaru un Lāsmu – pārcēlās uz jaunbūvi jau nākamajā gadā. Nekur tālu mēbeles nebija jānes, jo saimnieka tēva mājas «Mālnieki», kas celtas 1935. gadā, atrodas otrpus laukam apmēram 400 metru attālumā. Augusts tur dzimis un uzaudzis. Bērnībā pat nevarēja iedomāties, ka viņa nākotnes saimniecība būs redzama caur vecās mājas koka logu.
Pensionārs stāsta, ka Svitenē līdzīgas mājas no sākuma bija saceltas citā ielā. Viņam tās iepatikušās, tāpēc lūdzis, vai tādu nevar uzbūvēt blakus tēva mājām. Tas nebija iespējams, jo vienas mājas dēļ nevarēja izbūvēt komunikāciju tīklus. Kad veidota namu kolonna pie parka, Augusts vēlējies tikt pie pēdējās mājās rindā, lai būtu tuvāk dzimtas laukiem. Lai arī namus bija paredzēts lozēt, svitenieki piekāpušies un cerēto māju atvēlējuši Augustam. Pirmajā pusgadā ģimenei šķitis, ka dzīvo pasakā – labierīcības un ūdensvads bija izbūvēts iekštelpās –, taču pie labumiem pierasts ātri, spriež svitenieks.
Kad vajadzējis namam dot vārdu, saimnieki vēlējās to nosaukt par «Dzintariem», jo nupat bija atzīmētas dzintara kāzas. Vārds jau bija aizņemts, tāpēc kompromisam izvēlēts nosaukums «Mālkalni» par godu augstajiem mālu kalniem, kas bija izveidojušies pagalmā, pagrabu rokot. Tēva mājas sauca «Mālnieki», un vecākais dēls Guntars pašlaik dzīvo Mālpilī. Augusts smej, ka ģimene ārā no māliem netiekot.
Samontēta kā lego
Pie ēkas saglabājušās liecības no mājas pirmsākumiem. Iestādītā sudrabegle izslējusies jau 20 metru augstumā. Saimnieks smej, ka nezin, kā to apturēt. Tās sāns ir izrobots, atsedzot vietu, kur kādreiz gāja elektrolīnijas vadi. Līdzās aug divas tūjas. Pagalmā sastādītas daudzas ābeles un ķirši, lai bērniem būtu, ar ko našķoties, bet tagad, kad visi prom, saimnieki nezina, kur realizēt bagātīgo ražu.
«Mālkalnos» divos stāvos ir izvietotas piecas istabas, virtuve, ēdamistaba, pieliekamie un koridors. Tagad, kad bērniem ir savas ģimenes, nams šķiet liels. Saimnieki vairāk uzturas pirmajā stāvā, bet nakšņo – augšā. «Vasarās otrajā stāvā ir karsti, bet ziemā – vēsāk,» skaidro īpašnieki, piebilstot, ka tas omulību un gaišo auru mājā nemazina. «Lai arī citi teic, ka dzīvojam «skapī», man patīk mūsu māja,» atzīst Augusts. Sieva stāsta, ka Līvānu mājas specifikas dēļ nams mēdzot krakšķēt. Tas īsā laikā ir samontēts kopā kā lego. Pēc jaunu tapešu uzlīmēšanas novērots, ka sienas izkustējušās, vietām ieplēšot tapetes. Pērn nosiltināti otrā stāva sāni, nomainīti vairāki logi, izremontēta virtuve. Tuvākajā laikā plānots nomainīt radiatorus un koridora grīdu. Saimnieki nezina, ko darīt ar sarkano ķieģeļu ārsienu, kas vienā sānā nodrupusi, jo celtniecībā izmantoti slapji ķieģeļi. Nomainīt apdari viņi nevēlas, lai nezaudētu Līvānu mājas šarmu, bet kalt nost visas ārsienas arī nav prātīgi, spriež saimnieki.
Idilliska noskaņa
Nams trīs gadus pēc uzcelšanas piedzīvojis arī nelielu ugunsgrēku. Ināra atceras, ka mazo Lāsmu mazgājusi un bērns pievērsis uzmanību neparastai skaņai. Izrādījās, ka no akmeņogļu dzirksteles sācis degt skurstenis. Vietējie ugunsdzēsēji ar liesmām tikuši prasmīgi galā, nesalaistot pilnas istabas.
Saimnieks secina, ka «Mālkalnos» vienmēr ir labi gājis, jo allaž turējies kopā ar sievu Ināru. Oktobrī tiks atzīmēta 44 gadu kāzu jubileja. Lielos svētkos – Lieldienās, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un jubilejās – māju piepilda bērni un mazbērni. Ikdienā pāris rada idillisku noskaņu, minot mīklas, spēlējot galda spēles, lasot vēstures grāmatas un skatoties filmas. Saimnieks kādreiz Svitenē spēlējis teātri, mācījies gleznot, tāpēc savu radošo garu tīri joka pēc izpauž karikatūru zīmēšanā, kas kādreiz bijusi viņa aizraušanās pēc garajām stundām elektriķa darbā.
