Svitenes parkā rīt, 30. jūlijā, notiks folkloristu plašs saiets, kāds pagastā vēl nav bijis.
Svitenes parkā rīt, 30. jūlijā, notiks folkloristu plašs saiets, kāds pagastā vēl nav bijis. To rīko vietējā folkloras kopa “Svitene”, aicinot ciemiņus no Kurzemes, Zemgales un Latgales. Gavilēšana un tautiskie danči lauku kapelas “Rucava” pavadījumā nenorims līdz pusnaktij.
Noder dzīvesgudrība
Folkloras kopa pagastā darbojas jau sesto gadu. Pašlaik tajā ir 11 dalībnieku no Svitenes, Rundāles pagasta un Bauskas. Doma izveidot folkloras entuziastu grupu radās pagasta tautas nama vadītājai Valijai Kruļikovskai, atceras ilggadējās dalībnieces Ināra Lode un Smaida Kondrāte.
Viņas ir pensionāres, kurām iesaistīšanās folkloras kopā palīdz saglabāt dzīvesprieku un gūt pozitīvu enerģiju. Baušķeniece Skaidrīte Kuķalka, kopas “Svitene” dibinātāja un vadītāja, raksturo abas dalībnieces: “Ak tu mūžs, kādas dziedātājas viņas ir! Braucot no Liepājas līdz Bauskai, sievas var gavilēt bez apstājas. Folkloras izpildīšanā dzīvesgudrība un artistiskums nereti izrādās svarīgāki par balss materiālu. Mūsu seniorēm Smaidai un Inārai šo dotumu ir pārpārēm. Svitenē ir ļoti jauki un atsaucīgi cilvēki. Viņiem ir laimējies, ka radošās aktivitātes allaž ir atbalstījusi vietējā pašvaldība, bet Valija Kruļikovska ir elastīgi domājoša un radoša kultūras speciāliste. Man šķiet, ka viņa teicami spētu organizēt kultūras dzīvi arī daudz lielākā pašvaldībā.”
Folkloristu darbība Svitenē ir mērķtiecīga un labi organizēta. Pirms dažiem gadiem pagastā notika folkloras ekspedīcija, lai pierakstītu vietējās tautasdziesmas un ticējumus. Par goda lietu ikviena kopa uzskata tuvējās apkaimes folkloras mantojuma apzināšanu, izpēti un iekļaušanu repertuārā. Arī svitenieki galvenokārt izpilda tipiskas Zemgales dziesmas.
Smaida Kondrāte, raksturojot folkloras tradīciju atšķirību dažādos Latvijas reģionos, teic: “Mums, zemgaliešiem, ir straujākas un ritmiskākas melodijas. Kurzemnieku dziesmas ir lēnākas un plūstošākas. Iemācīties pareizi izpildīt folkloru nemaz nav vienkārši. To saku tālab, ka padomju laikā esmu dziedājusi Svitenes jauktajā korī, joprojām atceros tā laika repertuāru. Arī Ināra bija kora dalībniece.”
Atrod labu vaļasprieku
Folkloras kopā ir apvienojušās dažādu profesiju sievietes – skolotājas, mediķe, sociālā darbiniece. Ar labu humora izjūtu apveltītās Ināra un Smaida joko: “Mēs vienīgās esam no vienkāršās tautas.”
Smaida 17 gadu ir strādājusi kādreizējā kolhozā “Svitene” par traktoristi, bet Ināra bijusi slaucēja un teļkope. Bērni un mazbērni abām jau izauguši, uzturēt lielu saimniecību vairs neļauj veselība, tādēļ svitenieces izvēlējušās interesantu vaļasprieku un beidzot velta laiku sev.
Nepilnu sešu gadu laikā kopa ir piedalījusies daudzos saietos, koncertos, gadskārtu svētkos, festivālos, kā arī Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 2003. gadā. Toreiz dalībnieku gājienā pa Rīgas ielām svitenieces baudīja publikas un fotogrāfu nedalītu uzmanību, jo bija saposušās jaunos lina auduma goda tērpos. Katrai dalībniecei ir arī Zemgales novada tautastērps.
Gaida uzaicinājumu
Pašlaik kopas repertuārā ir ap 100 dziesmu. Līdzko tiek mācīta jauna, tās vārdus dalībnieces ieraksta kladēs, lai vēlāk neaizmirstos. Par repertuāra apguvi stāsta Ināra: “Melodiju vispirms nodzied skolotāja, pēc tam mēģinām visi kopā. Ja ir aplami, tad kopas vadītāja liek katrai dziedāt atsevišķi. Mums jau nav jāstāv kā korī, varam brīvi kustēties. Ja ir muzikāls pavadījums, arī padancot.”
Vērtējot kopas “Svitene” sniegumu, Ināras mazmeitaVita Rūtere atzīst: “Ļoti skanīgs dziedājums. Esmu vairākkārt klausījusies vecmāmiņas un viņas kopas uzstāšanos. Par folkloru pagaidām īpaši neinteresējos, taču, ja mani uzaicinātu, labprāt pievienotos vecmāmiņai. Rīt noteikti apmeklēšu Latvijas novadu folkloristu saietu Svitenē.”
Vita mācās Pilsrundāles vidusskolas 7. klasē. Trīs gadus viņa ir dziedājusi savulaik populārajā skolas korī, ko nodibināja un vadīja Irīna Caune. Tagad viņa vairs nestrādā izglītības iestādē, un Vita ir apbēdināta: “Žēl. Man patika dziedāt korī. Irīna Caune bija ļoti sirsnīga skolotāja, ar katru dziedātāju aprunājās un nemanot radīja interesi par mūziku. Ja viņa atgrieztos, es noteikti gribētu atkal dziedāt korī.”
Smaida Kondrāte un Ināra Lode atminas, ka viņu mammas arī bijušas lielas dziedātājas. “Cilvēkam ir ļoti vajadzīga kāda radoša nodarbe, lai neieslīgtu ikdienā un nesāktu gausties. Cik labi, ka mums Svitenē ir savs domubiedru pulciņš!” spriež folkloristes.
