Zirga gaļas skandālā, kas pārņēmis arī Latviju, savu viedokli izplatījusi Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Tās prezidents Pēteris Apinis paziņojumā presei uzsvēris, ka no zirga gaļas lietošanas uzturā nav jābaidās.Vismazāk sazāļoti«Visu Eiropu pārskrējusi zirga gaļas epopeja. Mani kolēģi no Dānijas un Zviedrijas stāstīja, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru» ēstūžiem, jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. Tirdzniecības tīkls «Rimi» aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas. Taču kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs ēd tikai veģetāru uzturu, tādējādi tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas. Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uztura bagātinātājiem,» teic P. Apinis.Ārsts uzsver, ka viņu kā mediķi vairāk satrauc antibiotiku un hormonpreparātu lietošana lopkopībā. Latvijā šīs zāles dodot gadu no gada mazāk, bet par svešzemju lopiem nekad nevarot būt droši. Pasaulē 85% no antibiotikām tiek izlietots nevis cilvēku, bet gan lopu ārstēšanā un profilaksē. Visvairāk medikamentus, hormonpreparātus un pārtikas piedevas saņem mājputni, cūkas, arī liellopi, bet vismazāk – zirgi un kazas, uzsver P. Apinis. «Tātad – no ķīmiskā nekaitīguma viedokļa zirga gaļa būtu gauži laba esam. Savukārt, ja man jāsalīdzina iespējamās bažas par parazītiem, tad vismaz trihineloze zirga gaļā ir praktiski neiespējama. Cūkgaļa ir ļoti nopietni termiski jāapstrādā, savukārt zirga gaļa varētu būt mazāk cepama. No visiem mājlopiem visgrūtāk cilvēkam man būtu ieteikt rūpnieciski audzētas vistas gaļu, iedomājoties vien – kā tie putni 27 dienās izaudzēti ar apšaubāmu pārtiku un to, ko varētu saukt par pārtikas piedevām,» saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents.Galvenais proteīnu avotsP. Apinis atgādina, ka zirgi dzīvi vadījuši ganībās vai treniņos, tādēļ ir tikuši pietiekami vingrināti, to muskuļi ir labi apasiņoti, satur daudz neaizvietojamu proteīnu. No uzturzinātnes viedokļa zirga un liellopu gaļa būtu jāvērtē kā vienlīdz laba, tomēr realitātē zirga gaļa lielākoties būs augstvērtīgāka, ja zirgs nebūs turēts 2×4 metru steliņģī un barots ar visu, kas ātrāk pieaudzē gaļas masu.Pasaulē pret zirga gaļu nav vienādas attieksmes – Kazahstānā, Ķīnā un citās stepju valstīs zirgs bijis gandrīz vai vienīgais lops, kas spēja izturēt garos pārgājienus barības un ūdens meklējumos, tādēļ zirga gaļa bija galvenais proteīnu avots. Uzbeku plovs, gatavots no rīsiem, burkāniem, sīpoliem un jēra gaļas, nav iedomājams arī bez zirga gaļas. Latvijā no senām dienām zirgs bija laukstrādnieks – vilka ratus un arklu, strādāja kopā ar saimnieku no rīta līdz vakaram. Tādējādi zirgs bija gandrīz vai ģimenes draugs, kuru apraka līdzīgi cilvēkam. Līdz ar to latviešu uzturā zirga gaļa bija visai rets produkts, kaut arī ne tik ļoti kā mums labpatīk domāt.Gadā Latvijā nokauj 500 – 600 zir-gus, un tam ir stingra veterinārā kontrole. P. Apinis domā, ka visvairāk zirga gaļas mūsu valstī nonāk kopā ar svešzemju kombinētiem gaļas produktiem, īpaši no Rumānijas un Bulgārijas. Rumānijā tradicionāli zirga gaļu gandrīz nelieto, bet kauj vismaz simts tūkstošus gadā. P. Apinis pieļauj, ka visas Eiropas gaļas produktu ražotāji jau daudzus gadus zirga gaļu pievienojuši konserviem, desām un pelmeņiem gan zirga gaļas lētākās cenas, gan garšas īpašību dēļ.Latvijas Ārstu biedrības secinājums un vēstījums iedzīvotājiem – liesa zirga gaļa no veselības viedokļa ir daudzkārt labāka par putnu gaļu, liellopu gaļu un cūkgaļu. Pēc sastāva tā gan atpaliek no brieža, jēra un jaunlopa.
