«Šī dzimšanas diena ir kantainākā, kāda vien var būt. Piekrītu vīra teiktajam, ka, apgriežot abus ciparus otrādi, iznāk divu krēslu svētku diena,» smej iecavniece SAIVA KOMISARE. Rīt, 20. augustā, viņai būs 44. dzimšanas diena.
“Šī dzimšanas diena ir kantainākā, kāda vien var būt. Piekrītu vīra teiktajam, ka, apgriežot abus ciparus otrādi, iznāk divu krēslu svētku diena,” smej iecavniece SAIVA KOMISARE. Rīt, 20. augustā, viņai būs 44. dzimšanas diena.
Saiva mūs sagaidīja gaumīgi veidotajā mājas pagalmā. Ienākot sētā, skatam paveras mazs dīķītis, kurā sakuplojušas ūdensrozes.
“Mani nav atstājis gaisīgs un pacilājošs garastāvoklis kopš jūlija, kad visa ģimene – vīrs Jānis, dēls Mārtiņš un meita Ieva – nedēļu pavadījām pasaules latviešu ģimeņu nometnē “3×3” Saldus rajonā. Pat nezinu, kā pateikties draudzenei – Kuldīgas rajona laikraksta “Kurzemnieks” galvenajai redaktorei Daigai Bitiniecei –, kura mūs aicināja piedalīties,” saka Saiva.
Tur bija ap 300 dalībnieku, un visi tik draudzīgi, ne lepnu, ne iedomīgu cilvēku. “Brīžiem jutos kā sūklis, kas piepildās ar labām emocijām. Vairāk klausījos lekcijas, mazāk izmantoju praktiskās nodarbības. Tā ir reta izdevība satikt vienuviet tik daudz gudru un dzīves pieredzes bagātu lektoru,” stāsta iecavniece.
Saiva sarunājusies ar Latvijas ārpolitikas institūta direktoru Ati Lejiņu, vaicājusi, cik valodu jāzina Eiropas cilvēkam. Viņš teicis, ka pietiek ar trim, no kurām viena varētu būt krievu valoda. Gaviļniece ar vīru Jāni secinājusi, ka viņu bērni jau ir Eiropas cilvēki.
Klausoties lekciju par trimdas kultūras mantojumu, jubilāre jutusi lepnumu, uzzinot, cik daudz no Latvijas nākušu cilvēku guvuši plašu atzinību pasaulē.
Pārdomas raisījušas mācītāja Jura Rubeņa uzrunas. “Viņš uzskata, ka dzīvē ir pārāk daudz steigas, bet cilvēkam vajag arī laiku, kad apstāties, būt lēnākam. Man šāda iespēja ir, jo grāmatvedes darbu veicu mājās. Jebkurā brīvā mirklī es varu ar abiem suņiem Eltonu un Teru klusumā pastaigāt ap pašu projektēto māju, plašo dārzu un sakārtot domas. Arī vīrs, atbraucot no darba Rīgā, cenšas izmantot šo priekšrocību izbaudīt mieru.”
Pēc nometnes Saiva zvanījusi saviem vecākiem uz Cēsīm, lai dalītos iespaidos. Viņa ar prieku stāstījusi, ka 16 gadu vecais dēls Mārtiņš spējis novērtēt Ilgas Reiznieces vadītos latviskos dančus un dejojis līdz spēku izsīkumam.
