Lasīju rakstu «Labāk būtu bez šūpolēm» («Bauskas Dzīve», 12. oktobris, 2. lpp.), ko parakstījusi cienījamā žurnāliste I. Muižniece.
Lasīju rakstu “Labāk būtu bez šūpolēm” (“Bauskas Dzīve”, 12. oktobris, 2. lpp.), ko parakstījusi cienījamā žurnāliste I. Muižniece. Autore laikam apzinās to, ka viņas paraksts zem minētā raksta tomēr dažām varām liks aizdomāties. Tomēr jau publiska persona. Uz to jau arī laikam tiek likts akcents. Cik tādu pagalmu ir pilsētā? Jāprāto ne jau tikai par salauztiem rotaļu laukumiem dzīvojamo māju pagalmos, īpaši tajos, kuros ir soliņi vai kāda cita dibenam ērta vieta, brīvdienu rītos ir šausminoši skati – pudeles, saulespuķes, čipsu pakas, reizēm arī kaut kas baisāks, kas paliek pāri no dzērienu pārpildīta kuņģa. Ar to ir jārēķinās kā ar neizbēgamību, tie ir mūsu bērni, kuriem vecāki nav iemācījuši uzvedības normas.
Runājot par pagalmu aprīkojumiem – šūpolēm, smilšu kastēm u. tml. –, manuprāt, būtu nepieciešams īpašs dienests, kas tos veidotu un uzturētu kārtībā. “Vides servisa” labiekārtošanas dienests laikam ar to nenodarbojas. It kā vajadzētu namu apsaimniekotājiem, bet tie jau netiek galā ar pašām mājām, kur nu vēl ar pagalmiem. Bet bez smilšu kastēm un šūpolēm arī nevajadzētu, lai bērniem nav jāspēlējas ar tikko nopļautas zāles kumšķiem vai no ceļa salasītiem akmentiņiem.
BAUŠĶENIECE
