Tieši pirms desmit gadiem – 1995. gada 12. oktobrī – Vecumniekos sāka darbu pansionāts «Atvasara».
Tieši pirms desmit gadiem – 1995. gada 12. oktobrī – Vecumniekos sāka darbu pansionāts “Atvasara”.
Tajā ir mājas 50 iedzīvotājiem. Šodien viņiem spēlēs ansamblis “Mazā ģilde”, būs ciemiņi, cienasts un izrāde, stāsta vadītāja Baiba Kļaviņa.
Slimnīcas vecajā ēkā
Pansionāta izveidošanas vēsturi atceras Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis: “Tas bija pirmais lielākais solījums, ko izpildījām no savas toreizējās pirmsvēlēšanu programmas. Pagastā bija veci, vientuļi, slimi cilvēki, kuri vieni savās mājās vairs nebija atstājami. Sapratām, ka vajadzīga pašiem sava aprūpes iestāde. 1994. gada rudenī nodeva slimnīcas jauno korpusu. Panācām vienošanos ar ārstniecības iestādi, ka vecajā ēkā būs pansionāts. Vispirms tajā bija desmit iemītnieku, tad 25, tagad jau divtik, tie ir cilvēki no vairākiem pagastiem.”
Līdzekļi saimnieciskajām vajadzībām atvēlēti no rajona Padomes budžeta, savstarpējo norēķinu pašvaldībām nav. No sava pagasta līdzekļiem atvēlam naudu remontiem, stāsta R. Melgailis.
Atceras jaunību
No “Atvasaras” pirmās dienas te dzīvojusi Elvīra Ozoliņa. Pansionāta pirmā stāva istaba ir visa viņas pasaule, jo kājas sāp un nekur aiziet nevar. “Un jaunībā dejoju tā, ka kurpes noplīsa,” atceras Elvīra. Viņa apglabājusi tēvu, māti, brāļi arī miruši, vienai dzīvot kļuvis par grūtu.
Baušķenieks Roberts Beika atzīst: “Ko vēl varu gribēt – esmu paēdis un siltumā, lai tikai veselība turas.”
Jānis Jēkabsons aicina palūkot, cik karsti ir radiatori – istabiņā mājīgs siltums. “Pieslēdzām apkuri, jo ziemeļu pusē istabiņās ir vēsi,” stāsta feldšere Mairita Bramane.
Labāk nekā mājās
Jānis Jēkabsons mīl ziedus, viņa istabā tie ir vāzēs uz palodzes un galda. Acs izoperēta, tagad varot televizoru skatīties un “uz sieviešiem ar'”, smej 76 gadus vecais Jānis. Ko bēdāties, pansionātā esot labāk nekā kādreiz viņam bijis mājās. “Vakariņās sviestu uz maizes nemaz negribu, man par daudz,” viņš saka. Jānis priecājas par skaistajām oktobra dienām, kad var jauki pastaigāties.
Nesen “Atvasaras” iemītnieki bijuši uz dambretes turnīru Tērvetes pansionātā. Bijis jauks brauciens, stāsta Mairita Bramane. Šajā pēcpusdienā viņa pārtaps par Grietu, jo pansionāta jubilejai darbinieces iestudējušas Annas Brigaderes viencēliena joku ludziņu “Čaukstenes”. Lomās iejusties palīdzējusi skolotāja Lidija Drevinska.
