Saeima 10. decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz bargāk sodīt par tā dēvētajām aplokšņu algām.
Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumā noteikts, ka par darba samaksas, kura nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb «aplokšņu algas» maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim var uzklikt naudas sodu no 140 līdz 2100 eiro, vēsta aģentūra LETA.
Grozījumi atbalstīti Administratīvo pārkāpumu kodeksā. TM skaidro, ka pašlaik administratīvais sods par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu ir no 70 līdz 430 eiro. Tas ļauj nodokļu maksātājiem domāt, ka nepatiesa atalgojuma atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē nav smags pārkāpums. Analizējot pašreizējo regulējumu, secināts, ka tas nav pietiekams un nedod gaidīto pozitīvo rezultātu. Tāpēc piedāvāts palielināt naudas sodu.
TM virzītie grozījumi paredz, ka sodu par «aplokšņu algu» izmaksu varēs uzlikt, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Lēmumu atbalsta finanšu ministrs Jānis Reirs: «Jau pērn valdība ir lēmusi par vairākiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme plānota, arī gatavojot 2016. gada budžetu. Līdz šim soli pa solim esam sekmīgi strādājuši, mazinot ēnu ekonomiku dažādās nozarēs. Visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt šo darbu. Tam ir jānotiek efektīvāk gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas.»
