Spēkā stājušies grozījumi Medību likumā, ļaujot mežacūku medības visā valstī. To mērķis ir samazināt mežacūku populāciju un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību.
Grozījumi sagatavoti Zemkopības ministrijā (ZM) un pieņemti Saeimā.
Viena 200 hektāros
Likumprojekta autori uzsver, ka izmaiņas nodrošinās medību teritorijās, kurās pašlaik tās nenotiek, kā arī samazinās draudus medību resursiem, cūkkopības nozarei, lopbarības tranzītam un eksportam, informē ZM. Noteikts, ka mežacūkas var šaut arī platībās no 200 līdz 1000 hekt-āriem, ieskaitot meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mazākās platībās par 200 hektāriem.
Valsts meža dienestam (VMD) ir tiesības lemt par medību tiesību piekritību platībās, kurās līdz šim mežacūku medības nebija atļautas – īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, platībās, kurās medību tiesības izmanto pats zemes īpašnieks un kuras nav reģistrētas medību iecirkņos.
Līdz šim Medību likumā mežacūkām bija noteiktas minimālās medību platības – ne mazāk kā 1000 hektāru, tajā skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes. Likuma izmaiņas nosaka – Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. martam. Medniekiem ir pienākums samazināt mežacūku populāciju medību platībā atbilstīgi VMD noteiktajam minimālajam dzīvnieku nomedīšanas apjomam. Platības, kurās līdz šim mežacūku medības nebija atļautas, kalpoja par patvērumu mežacūkām, mazinot medību sekmes blakus esošajās platībās un palielinot ĀCM tālākas izplatības risku.
Nomedītas 24
Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojuma skaitu mežacūku populācijā no 2015. gada 20. novembra līdz 31. decembrim, stājās spēkā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojums «Par nomedīto sieviešu kārtas mežacūku apmaksas kārtību», kas noteic, ka par katru nošauto sieviešu kārtas mežacūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu. Izmaksas tiek segtas no ĀCM apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
Kā informē Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants, no Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novada medniekiem līdz 9. decembrim saņemti 24 iesniegumi par nomedītajām sivēnmātēm. «Ņemot vērā Latvijā nomedīto sivēnmāšu kopējo daudzumu šajos novados, medījumu skaits ir neliels. Iespējams, mednieki respektē principu, ka nedrīkst medīt sivēnmātes, jo ĀCM vēl nav skāris konkrētos reģionus,» uzskata eksperts, kurš mudina rīkoties tagad, kamēr nav par vēlu. «Iespējams, mednieki sivēnmātes nemedī, ļaujot tām pavasarī dzemdēt sivēnus. Bet vai tas ir ētiski, ja zinām, ka pēcnācēji ies bojā no mēra? Izšaujot sivēnmātes tagad, mednieki atvieglo sev dzīvi – uzglabāšanai pašreizējos laika apstākļos pietiek ar garāžu vai telpu, kurā temperatūras uzturēšanai nav nepieciešamas speciālas kameras vai saldētavas. Pirms mēris nav sasniedzis šos novadus, gaļu ir atļauts lietot. Aicinu medniekus domāt plašāk un objektīvi izvērtēt situāciju,» spriež Mārtiņš.
Bauskas mežniecības vecākā referente Mirdza Pavilone informē, ka no 1. aprīļa Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā kopumā nomedītas 532 mežacūkas. «Lai saņemtu 100 eiro atlīdzību, medniekam jābūt aizpildītiem dokumentiem. Nomedīto sieviešu kārtas mežacūku paraugi pie mums nonāk mēneša laikā,» tā M. Pavilone.
Slimība 47 novados
Lai saņemtu atlīdzību, medniekam līdz ar aizpildītiem dokumentiem PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi – ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas mežacūku ārējie dzimumorgāni. Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt, sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.
«Eiropas Savienība līdzfinansē sieviešu kārtas mežacūku skaita samazināšanu, jo tas ir efektīvākais veids, kā īsā laikā likt sarukt mežacūku populācijai Latvijā, ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību. Intensīvi medījot, mežacūku blīvumam būtu jāsarūk līdz vienai mežacūkai divos kvadrātkilometros. Ja būs teritorijas, kurās mežacūku blīvums joprojām nemazināsies, kopīgi ar Valsts meža dienestu un citām institūcijām meklēsim risinājumus efektīvākai medību organizēšanai,» saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
Aktīvākie Kurzemē
Nedēļas laikā pēc PVD rīkojuma mednieki iesnieguši 491 nomedītu sieviešu kārtas mežacūku paraugu. Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nošautas 202 sieviešu kārtas mežacūkas.
Āfrikas cūku mēris ir vīrusu izraisīta, ļoti lipīga, bīstama un neārstējama infekcijas slimība, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus. Slimība nav bīstama cilvēkiem.
Šogad Latvijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 872 meža un 213 mājas cūkām. Kaite skārusi 47 Latvijas novadus, liecina PVD mājaslapā pieejamā informācija. Viens no galvenajiem slimības izplatības cēloņiem ir lielais mežacūku blīvums.
Patlaban infekcija ir jau bīstami pietuvojusies Rīgai gan no austrumiem, gan no Vidzemes ziemeļu puses. Kad mežacūkām atklāj šo slimību, 40 km rādiusā ap vietu, kur konstatēts sasirgušais dzīvnieks, nosaka riska teritoriju. Šajā teritorijā ir ierobežojumi mājas cūku saimniecībām.
