Izteikšu pārdomas par dažiem novērojumiem. Iespējams, mans izbrīns dažiem šķitīs muļķīgs. Neesmu baušķeniece.
Izteikšu pārdomas par dažiem novērojumiem. Iespējams, mans izbrīns dažiem šķitīs muļķīgs.
Neesmu baušķeniece. Nesen, atklājot riteņbraukšanas sezonu, ar velosipēdu stūrēju pa dažām Bauskas privātmāju ielām pilsētas jaunajā daļā. Priecājos par glītām, greznām ēkām, labi koptiem pagalmiem un ceļmalām. Bet ielu segums… Pareizāk sakot, tā trūkums mani šokēja. Kā gan cilvēki nokļūst mājās? Laikam tikai mašīnās. Lietus laikā ielas droši vien pārvēršas par dubļu lāmām. Arī mašīnās pa tik bedrainām ielām, manuprāt, ir grūti pārvietoties. Kontrasts ir briesmīgs. Vai tiešām nav līdzekļu, lai sakārtotu ielas, kas atrodas divu soļu attālumā no Eiropas nozīmes maģistrāles? Interesanti, kā ar to samierinās tajās dzīvojošie?
Daudz tiek runāts un rakstīts par to, ka Latvijā, arī mūsu rajonā, aktīvāk jāattīsta tūrisms. Tas prasa lielus ieguldījumus, jo galvenā problēma ir nesakārtota infrastruktūra, īpaši ceļi. Tomēr ar kaut ko jāsāk. Lai cik labi tiktu restaurēts kāds kultūrvēsturisks objekts vai iekārtota interesanta atpūtas vieta, būs grūti ievilināt tūristus, ja ceļš nav izbraucams. Ja pat nelielajam ceļa posmam līdz valsts ievērojamākajam kultūrvēsturiskajam objektam – Rundāles pilij –, pa kuru visai regulāri pārvietojas valsts pirmās personas un citas prominences, seguma kvalitāte ir tālu no ideāla, ko gan runāt par mazāk ievērojamām, bet ne mazāk interesantām vietām?
Varbūt šī ceļa posma uzlabošanai var piesaistīt līdzekļus no Prezidentes kancelejas? Ja nopietni, manuprāt, tas būtu pirmais, kas jāsakārto mūsu rajonā, domājot par tūristu piesaisti. Varbūt tad pie reizes gar šīm ceļa malām varētu izveidot arī velosipēdistu brauktuvi. Zinu, ka daudzās Eiropas valstīs šis pārvietošanās veids ir ļoti iecienīts. Daudzi, dodoties tālākos ceļojumos, līdzi ņem velosipēdus un, apmetušies kādā viesnīcā vai atpūtas vietā, pa tuvāko apkārtni ceļo ar divriteņiem. Arī Latvijā velotūrisms kļūst arvien populārāks, divriteņus nomāt piedāvā arī Bauskā. Ja līdz Rundāles pilij varētu droši pārvietoties, braucēju – vietējo un ārzemnieku – vasaras sezonā būtu daudz.
Latvija pamatoti lepojas ar sportisko fanošanu. Ārzemnieki apskauž mūsu sportistus par fantastiskiem līdzjutējiem dažādos starptautiskos turnīros, par viņiem raksta ārzemju prese. Taču pašu mājās fanošana dažreiz pārvēršas par prastu ārdīšanos. Tajā pašā laikā netiek izmantotas dažas iespējas civilizētiem līdzjutējiem.
Tagad pilsētā ir daudz elektropreču tirdzniecības vietu, kur pārdod televizorus. Aparāti plauktos stāv ieslēgti, acīmredzot, lai varētu novērtēt attēla kvalitāti. Nezinu, pēc kāda principa katrā tirdzniecības vietā izvēlas, kādu attēlu ieslēdz.
Mani vienmēr izbrīnījis fakts, ka nekad nav sporta sacensību translāciju. Arī tad, kad mūsu futbola izlase spēlē Eiropas čempionātā. Īpaši piemēroti tas izskatītos lielveikala “Rimi” tirdzniecības vietā, pie kuras ieejas izkārts reklāmas plakāts “Sports visām gaumēm”.
Daudzi uzņēmumi un firmas lielu sacensību laikā savās reklāmās izmanto šo tematiku ne tikai kā sporta notikumu sponsori, bet arī līdzjutēju kā potenciālo klientu piesaistīšanai. Tie, kuri nevar vērot sacensības klātienē vai mājās pie televizora, skrienot garām veikalam vai ienākot pusdienlaikā, varētu vismaz uzzināt rezultātu. Sīkums, bet patīkami.
Ar cieņu – MARINA Saulainē
